Ubuntu dienasgrāmata

GNOME 3.2 tusiņš

2011-09-28T12:33:00.005+02:00

Lai gan visur jau esmu izziņojis lai tiek arī šeit - šo piektdien, 30. septembrī, plkst. 17:00 Latvijas Universitātes Linux centrā sagaidam GNOME 3.2 ar nelielu pasākumu. Aicināti visi kas vēlas parunāties, uzzināt ko vairāk un varbūt lūgt padomu vai palīdzību http://linuxcentrs.lv/node/3596

Ja nestartējas ar unetbootin veidots zibatmiņas Ubuntu instalācijas disks

2011-09-26T12:32:00.001+02:00

Unetbootin ir ērta un efektīva lietotne zibatmiņas instalācijas disku veidošanai, taču tā piedāvā automātiski lejupielādēt tikai Ubuntu darbvirsmas iso diskus, tāpēc ja vēlaties instalēt Ubuntu serveri no USB pirmais loģiskais solis būtu lejupielādēt atsevišķu ISO un izmantot atsevišķa faila norādi. Taču šādi veidots zibatmiņas disks dažreiz neļauj instalēt sistēmu no sevis, jo instalēšanas programma nespēj atrast CD iekārtu, kurā būtu instalācijas faili. Izrakājos, izmēģinājos un tīklā uzgāju šādu instrukciju:

If you get "Incorrect CD-ROM detected" error on detection stage, reboot, press F6 and then ESC to go to manual boot line editing, and add the option 'cdrom-detect/try-usb=true'.

Vēl vairāk par visādām palaišanas problēmām no USB zibatmiņām var lasīt šajā jaukajā Ubuntu wiki lapā https://help.ubuntu.com/community/Installation/FromUSBStick

Awstats statistika PDF formātā

2011-09-15T11:18:00.003+02:00

Šodien nācās ātri izveidot statistiku vienai iekšējai lapai un to darot uzdūros interesantai lietai, ko pirms tam nebiju izprovējis - PDF ģenerēšanu. Tas ir ļoti ērti, ja vadībai/atbildīgajam cilvēkam dati ir nepieciešami pārskatāmā formātā. Ģenerētam HTML ir problēmas ar attēliem un uz tīmekļa servera ne vienmēr to var ātri izdarīt.

Tad nu ņemam palīgrīku no awstats pakotnes awstats_buildstaticpages.pl un izvadām html dokumentus, no kuriem pēc tam uzreiz automātiski uztaisam PDF (ceļš uz rīku ir no Fedora/CentOS/Redhat sistēmas, Ubuntu/Debian atšķirsies):

/usr/share/awstats/tools/awstats_buildstaticpages.pl -config=majas.lapa.lv -output -staticlinks -dir=/direktorija/kur/nolikt/html -buildpdf

Beigās iegūstam gan smukus HTML, gan parocīgu PDF, ko iedot priekšniecībai.

Notestē GNOME 3 vidi VirtualBox vidē!

2011-05-23T16:41:00.002+02:00

Beidzot tas brīdis ir klāt - VirtualBox koderi ir salāpījuši pāris problēmas savā kodā un jaunākā VB versija 4.0.8, kas lejupielādējama no produkta vietnes, nodrošina iespēju notestēt GNOME Shell (GNOME 3 vides galvenā sastāvdaļa), nepārinstalējot sistēmu un neizejot no savas produkcijas sistēmas. Lai to darītu, izmantojiet gnome3.org lejupielādējamo dzīvo sistēmu (uz OpenSUSE bāzēto) ar versijas numuru 1.3.0 (tiešā lejupielāde šeit). Atsaucei - informācija iegūta no dzīvās sistēmas veidotāja bloga.

Kādu laiku atpakaļ līdzīgi roka tika padota arī Canonical Unity. Beidzot abas populārākās "jaunā viļņa" vides ir pieejamas testam VirtualBox. Par to liels prieks, jo galvenais ir dot iespēju lietotājam izvēlēties un novērtēt jaunumus, neiespringstot par datora pārinstalēšanu un USB/CD-ROM sagatavošanu.

p.s. neaizmirstiet ieslēgt 3D paātrināšanu virtuālās mašīnas iestatījumos.

Ubuntu un Unity solu solī ir klāt!

2011-04-28T21:38:00.002+02:00

Sveiciens visiem jaunajā ērā! Beidzot ilgi gaidītā revolucionāri evolucionārā Ubuntu versija 11.04 ar Unity kā galveno grafisko saskarni ir klāt. Kā esmu minējis, ar šo laidienu saistās daudz dažādu diskusiju, strīdu, šaubu, slavinājumu... Galvenokārt tas ir zināmā mērā drosmīgā soļa dēļ nomainot veco mīļo GNOME Panel pret Unity. Tiesa, joprojām GNOME Panel ir pieejams un joprojām nevienam nav liegts instalēt papildus grafiskās vides - Ubuntu kā atvērtā sistēmā viss tas ir iespējams. Tomēr noklusētā vide ir noklusētā, un to lietos neapšaubāms vairākums Ubuntu lietotāju.

Kas tad ir jauns? Vispirms jau Unity - ja kāds vēl nezin, tad tā ir Canonical pašu izstrādātā grafiskā vide, kas darbojas uz GNOME platformas (šajā laidienā vēl tiek izmantots pārbaudītā un stabīlā 2.32 versija, taču nākotnē plānots pāriet uz 3.0). Tātad savā būtībā vide nemainās tik radikāli, kā mainās "skatījums" uz to. Canonical un Maikls ir ļoti detalizēti piestrādājuši pie savas vīzijas par to, kādai vajadzētu būt nākotnes lietojumvidei. Ja esat iepriekš mēģinājuši Unity vecajās versijās, varu ieteikt to izmēģināt vēlreiz, jo darba apjoms, kas ieguldīts Unity noslīpēšanā, ir apjomīgs un uzlabojumi ir labi pamanāmi. Otrs ir ļoti daudzie papildinājumi Ubuntu Software Center (Ubuntu programmatūras centrs), kur beidzot ir nopietni piestrādāts pie maksas programmatūras pirkšanas, caurskatīšanas, recenziju došanas un novērtēšanas. Jāpiezīmē, ka pieejamās maksas programmatūras apjoms palielinās katru dienu. Vēl protams jaunajā Ubuntu atradīsiet daudzu lietotņu jaunākās versijas, tai skaitā LibreOffice 3.3 programmatūru, kas ir OpenOffice.org turpinājums un kura izskatās labāk kā nekad. Arī noklusētā multimediju atskaņošanas programmatūra ir nomainīta uz Banshee 2.0, kas izskatās eleganti un pievilcīgi un, starp citu, ir pieejama arī lietošanai Microsoft Windows vidē.

Šis laidiens iezīmē arī nelielu seperātismu GNOME pasaulē. GNOME vide ir piedzīvojusi savu trešo lielo laidienu, un tā noklusēti piedāvā GNOME Shell grafisko vidi, kas lai arī nedaudz, bet atšķiras no Unity (RedHat bezmaksas distribūcijas Fedora jaunākā versija piedāvās šo vidi kā noklusēto, tā iznāks maija beigās, šeit var lejupielādēt šis versijas betas dzīvo sistēmu izmēģināšanai un salīdzināšanai). Jāpiezīmē ka abas grafiskās čaulas Unity un GNOME Shell "stāv" uz pārējās vides (GNOME un GTK+ bibliotēkas) pleciem un Canonical sola, ka tai nav plānu atdalīties ar savu GNOME versiju un nākošajos Ubuntu laidienos šā gada rudenī un nākošā gada pavasarī tā izmantos jau jaunā GNOME 3 iespējas (kas starp citu ir daudz piemērotākas Unity funkcionalitātes nodrošināšanai nekā stabīlā, bet funkcionāli nepilnīgā vecā versija).

Lai arī daudzi lietotāji saskata šādā sācencībā lielus trūkumus kā vides fragmentāciju, kopumā programmu palaišana un izskats abās vidēs nemainās un arī ieplānotie attīstības virzieni ir ļoti līdzīgi. Tāpēc manuprāt šis ir patīkami satraucošākais laiks GNOME pastāvēšanas vēsturē un ceru ka abu grafisko čaulu draudzīga sacencība novedīs pie ērtākas datora lietošanas mums visiem. Arī ceru, ka rūpīgi izstrādātā Unity vide neliks vilties gan jaunpienācējiem, gan "vecajiem bukiem".

GNOME 3 ir klāt. Ko nu? Svinam! :)

2011-04-07T10:46:00.005+02:00

Tas ir klāt. Par spīti izaicinājumiem, ģimenes strīdiem (Maikls un Ubuntu puiši gan GNOME ir sirsnīgi apsveikuši ar laidienu, tā kā varbūt vēl viss nav zaudēts strīdos patiesību meklējot), ticības zudumiem sev un pasaulei GNOME 3 ir klāt. Ja ir vajadzīgs piemērs teicienam "Kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus", tad GNOME projekta pašreizējais stāvoklis varētu būt ļoti dzīvs piemērs.
Par to, kādi izaicinājumi un kādas problēmas vajāja GNOME projektu var izlaisīt daudzās vietās (mana jau iepriekš pieminētā netīrās veļas mazgāšana GNOME un Canonical ģimenē GNOME Planet). Pašu GNOME 3 veidotāju intervijas divās daļās par nu jau aizgājušo vēsturi varam lasīt GNOME Journal līdz ar skaisti uzrakstītu pamatinformāciju par to, kas tad ir tas jaunais, skaistais un izaicinošais GNOME jaunajā versijā, kā arī aizraujoši jaunumi Python un GTK+ komplekta programmētājiem.
Ja gribat uzzināt ko vairāk, ir pieejamas gan laidiena piezīmes (pirmo reizi latviski), kā arī gnome3.org vietne (pēdējā brīdī pievienotas angliskās virknes gan drusku bojā mūsu tulkojumu :)).
GNOME 3 sastāv no vairākām jaunām lietām - GTK+3, kas ir tiešām jauna cipara cienīga rīkkopa, kuras iespējas un robežas ir jūtami izpletušās ar šo laidienu. Otrā lieta protams ir izaicinoši savādākais GNOME Shell (Man patīk. Vai tev arī - pārbaudi izmantojot Fedora dzīvo sistēmu CD). Ir skaidrs, ka šis gads būs "karsts" ar diskusijām pa tēmu GNOME Shell versus Canonical Unity versus GNOME 2/GNOME 3 'rezerves variants'. Jā, nepārklausījāties, GNOME 3 ir pieejams arī klasiskais GNOME Panel variants (kā rezerves variants ja video karte neatbalsta 3D nepieciešamajā līmenī GS videi), pie tam šī lietotne ir pamatīgi iztīrīta no vecām kļūdām. Apakšā ir noticis milzīgs bibliotēku konsolidācijas un kļūdu labošanas process, tā kā vislielākos plusus redzēsim tad, kad programmētāji sāks portēt savas programmas.
Beigās piepildīšu, ka manas bažas nav piepildījušās - Ubuntu portēs Unity uz GNOME 3. Jā, joprojām būs izvēle kuru čaulu tad īsti lietot, bet to tad jau var atstāt lietotāja ziņā.
Gandrīz aizmirsu - dziļa paklanīšanās Rudolfam, kurš ar savu centību panāca to, ka GNOME 3 latviešu valoda ir viena no oficiāli atbalstītajām ar saviem 93%. Uz 3.2 plānojam sākt ķerties klāt lietotāju rokasgrāmatām.

LAKA kopsapulce 2011

2011-02-15T11:45:00.005+02:00

Pēc diezgan ilga laika, LATA dibināšanas un tās lobija pirmajām veiksmēm beidzot vēlamies tikt skaidrībā, kurā virzienā gribam virzīt Latvijas Atvērtā Koda Asociāciju - un vai vispār to kaut kur virzīt. Ja atceramies, tas bija pirmais mēģinājums apvienot līdzīgi domājušos atvērtā pirmkoda jomā. Daudz kas no iecerētā ir izdevies. Vēl vairāk, iespējams, nav izdevies. Taču tam visam nāk klāt apziņa, ka kaut kas paliekošs ir ticis paveikts.

Šobrīd domubiedri no Latvijas Atvērto Tehnoloģiju Asociācijas tīri labi virzās uz priekšu atvērto standartu un tehnoloģiju popularizēšanas jomā valsts pārvaldē. Taču ir jomas, kurās mūsuprāt mēs kā organizācija joprojām varētu paveikt kaut ko lietderīgu. Tāpēc esam nolēmuši sasaukt kopsapulci šā gada 26. februārī, plkst. 12, Latvijas Universitātes Linux Centrā, lai tiktu skaidrībā ar savu pagātni un nākotni. No iespējamajām diskusiju tēmām varu pieminēt, ka varētu diskutēt par semināru tālāko attīstību, kā arī ir doma par LAKA pārveidi par lielo atvērtā pirmkoda/atvērto datu organizāciju pārstāvniecību Latvijā - un sākot šo domu ar OpenStreetMap. Jebkurā gadījumā - ja jums ir idejas, kā attīstīt LAKA, ko mēs varētu darīt kā kopienas organizācija - esat laipni gaidīts mūsu kopsapulcē.

Ripojot

2011-02-10T10:21:00.001+02:00

Pa ilgiem laikiem ir laiks un vieta kaut ko ierakstīt šeit. Izmēģinu jauno Blogger oficiālo Android klientu, ripojot uz lekcijām. Izskatās daudz labāk nekā es cerēju, koderi pamatīgi nopūlējušies. Šodien vēlāk uzrakstīšu par Gnome 3 sagaidīšanas svētku idejām.

Kas notika vakar - OpenStreetMap Latvijas kopienas sanāksme #2

2010-12-12T14:37:00.007+02:00

Sveiki visiem svētdienā!

Vakar notika nu jau otrā OSM kopienas sanākšana šajā gadā, kurā mēs diskutējām, runājām un dalījāmies idejās un padomos kā labāk veidot OpenStreetMap karti. Paldies visiem, kas bija par klātbutni un idejām. Sausais atlikums - esmu sācis veidot OpenStreetMap iesācējiem draudzīgu dokumentāciju, kuras progresu var redzēt šeit, kā arī papildināt un attīstīt Latvija OSM Wiki lapu. Viesturs Zariņš ir apzinājis, kas un kā notiek ar teritoriju detaļplānojumu importu un kas jāņem vērā, tos ieviešot OSM kartē. Otrs karstākais jaunums protams ir Bing ortfoto attēli un atļauja tos izmantot OSM kartes veidošanā. Apzinājām šajos ortfoto Latvijā vislabāk attēlotās teritorijas, kā arī skaidrojām, ko darīt ar nobīdi, kas ir novērojama gandrīz visās vietās (salīdzinoši LĢIA ortfoto, ko esam iepirkuši pērn un šogad, ir ļoti labi piesaistītas koordināšu tīklam). Par spīti visiem šķēršļiem Pēteris Caune (aka cuu508) demonstrēja pirmos praktiskos ieguvumus - Rīgas Ķengaraga ēku konturu zīmējumu. Katrā ziņā Bing ir izmantojams, bet ir jāseko līdzi, cik ļoti sakrīt jau uzzīmētās ielas ar ortfoto redzamajām, un ja tās ļoti atšķiras, izmantojot redaktoru funkcionalitāti, šie attēli jāpieskaņo kartei (nevis otrādi).
Plaši arī diskutējām par sabiedriskā transporta tagošanu kartē un klātesošie tika iepazīstināti ar OpenStreetMap Eiropas veidotāju detalizēti izstrādāto sabiedriskā transporta tagošanas shēmu, kas, lai arī oficiāli vēl nav apstiprināta, tiek izmantota, lai attēlotu ļoti daudzās Eiropas lielajās pilsētās (Šeit arī atrodams labs šīs shēmas diskusiju dokuments, kurā atrodama plaša analīze un iespējamo pieturvietu shēmas). Šie abi dokumenti ir radušies, paplašinot un attīstot 'Unified stoparea' ierosinājumu.
Beigās ar prieku varu atzīt, ka šis gads OSM Latvijas kopienai ir bijis ražīgs. Cerams ka turpināsim tādā pašā garā nākošgad. Ja vēlies piedalīties, nāc un darbojies! Darāmā pietiks visiem :)

OpenSteetMap kopienas sanāksme

2010-12-10T18:55:00.002+02:00

Visi OSM atbalstītāji un interesenti ir laipni aicināti rīt, 11. decembrī plkst. 11tos uz kopienas pasākumu. Būs kopienas jaunumu iztirzāšana, referāti, pamācību sniegšana, diskusijas par OSM nākotni. Nodrošinām siltu tēju.

Aicināti arī tie, kas ir tikai dzirdējuši, kas tas tāds OpenStreetMap ir un grib uzzināt vairāk. Gaidīsim!

p.s. protams, tas viss notiek LU Linux Centrā, Raiņa bulvārī 19

Ubuntu podkāsts #1

2010-09-10T12:56:00.000+03:00

Bez lielām fanfārām nododu jums pirmo kucēnu - Ubuntu podkāsta pirmo raidījumu. Divu Pēteru spēks, atvērts podkāsts atvērtiem cilvēkiem. Rock on :)

Kritika un ieteikumi (tie kuri nepaspēja Twitterī izteikt savu sāpi) - komentāros.

Cik vienkārši nopirkt klēpjdatoru ar labu Ubuntu Linux atbalstu

2010-08-13T21:45:00.002+02:00

Tā kā parasta, ikdienišķa lieta, bet tā mani tik patīkami pārsteidza, ka gribēju drusku padalīties priekā.

Sakarā ar Google Summer Of Code aktīvo tuvošanos finišam ir radusies nepieciešamība sasparoties. Tiesa, ir arī socializēšanās plāni kā braukšana pie māsas un svaiņa uz Cēsīm, kā arī pēc tam kurss tiks uzņemts uz Tūju. Tā kā pārbraucieni daudz, toties laika maz, klēpjdators vajadzīgs kā ēst Google Summer of Code otras puses pabeigšanai. Šim nolūkam ilgi štukoju, domāju, beigās tomēr apciemoju "RD Electronics" vietējā supermārketā Daugā. Kas mani patīkami ir pārsteidzis, ka praktiski visi klēpjdatori tiek piedāvāti bez Windows (tiesa, ar Lypus Linux, kas nekādu lielo godu nedara), un kas pats interesantākais - ORDI darbvirsmas datori ar Ubuntu Linux. Tad nu atvēlēju daļu no jau pārskaitītās Google Summer of Code naudiņas un piepildīju sen loloto sapni. Tiesa, drusku sirds drebēja, jo Acer Aspire pagātnē ir drusku bijusi "fail" statusā attiecībā uz Linux darbvirsmas atbalstu.

Taču mājās atnākot, "atsūknējot" Ubuntu Linux ISO un ieripinot to USB zibatmiņā ar iebūvēto USB startēšanās disku veidotāju, tiku patīkami pārsteigts. Pirmām kārtām, absolūti viss strādāja - sākot no grafiskās kartes, platā ekrāna, klaviatūras funkciju taustiņiem un beidzot ar bezvadu tīkla adapteri. Praktiski pieslēdzos mājas bezvadu tīklam, palaidu instalatoru un aizgāju paēst vakariņas.

Datora modelis zināšanai ir Acer Aspire 5738ZG. Tam ir ATI Mobility Radeon ar 1 GB atmiņu, atbalstīts gan radeon (brīvajā draiverī), gan fglrx (spēļu baudītājiem, jo radeon ne visus 3D trikus māk). Atšķirība no Intel video kartēm ir tāda, ka šai šis gigabaits ir uz visiem laikiem. Tam ir Atheros AR928X bezvadu adapteris, kas tiešām ir labi atbalstīts kernelī. Pārējie dzelži nāk no Intel, kurš par spīti visam vilties neliek. Strādā iesnaudināšana.

Kopumā - ļoti laba sajūta.

Kartē atzīmējot Cēsis

2010-07-18T12:45:00.004+03:00

Ir pagājusi vairāk nedēļa kopš pasākuma un gribējās padalīties iespaidos un pateikties visiem, kas bija ieradušies pirmajā nopietnajā OpenStreetMap Latvijas kopienas organizētajā kartes veidošanas pasākumā (jeb mapping party) Cēsīs. Lai arī tuss sanāca īsāks nekā plānots, tas "iestartēja" Cēsu kartēšanu ar pamatīgu jaudu - un par to liels prieks. Kopā bija ieradušies apmēram 10 cilvēki. Pasākuma sākumā vispirms iepazināmies ar šī brīža stāvokli Cēsīs, tad pieredzējušie kartētāji kā Ričards un Viesturs iepazīstināja visus ar pamatnoteikumiem un veidu, kā tiek vākta informācija par apkārtni - ielu nosaukumi, māju numuri, gājēju pārejas, ielu statuss, nogriešanās vai iebraukšanas liegumi, un protams - informācijas punkti (angliski zināmi kā POI - Point Of Interest). Jautājumu sesijas laikā man pašam radās atziņa, ka ir jāveido dokumentācija iesācējiem latviešu valodā, pēc kuras varētu viegli vadīties un viss nebūtu jāstāsta 100 reizes (turklāt katru reizi kaut ko piemirstot piebilst). Lai nu kā, pēc garām runām par tagošanu un komandu sektoru sadalīšanas ķērāmies pie darba. Pašai kartēšanai daudz laika neatvēlējām, taču pasākuma mērķis nebija vienā piegājienā pacelt visu iespējamo - Cēsīs ir divi aktīvi kartētāji Jānis un Kārlis, kuri ikdienas darbos garām staigājot izdarīs daudz vairāk - bet galvenokārt parādīt, kā tas viss notiek.

Mēs ar Viesturu izvēlējāmies paklaiņot pa Festivāla un Akmens ielu rajonu. Pārliecinājāmies, ka Cēsinieki ir kārtīgi pastrādājuši, zīmējot ielas un to nosaukumus - tādējādi vien atlika vērot apkārti, piefiksēt zonējumu, braukšanas ierobežojumus, ceļu virsmas un māju numurus un citus sīkumus. Šoreiz bijām apbruņojušies ar informatīvu materiālu, ja nāktos skaidroties ar kādu dusmīgu privātmājas saimnieku. Taču lai arī mūsu māju numuru fotografēšanu pavadīja domīgi skatieni, šoreiz bez tā iztikām. No otras puses, ar informāciju sagatavota šāda tikšanās var izvērsties arī pozitīvi, informējot cilvēkus par brīvi pieejamo un labojamo karti.

Tā kā citi bija ar divām vai četrām riepām zem sēžamvietas, apbraukātā un apstaigātā teritorija bija diezgan iespaidīga. Vēl arī jāpiezīmē, ka pirms pasākuma nopirkām no LĢIA ortfoto Cēsīm, Ikšķilei un Valmierai. Rezultātā mums nebija jāuztraucas tik daudz par GPS "treisu" precizitāti, kā par to esamību vispār - jo ir vietas, kur lidmašīnas fotoaparātu modrā acs vienkārši nevar izspiesties cauri (lielas meža takas, ceļi mežā, mājas, kas aizslēpušās aiz kupliem kokiem). Cilvēki arī izmēģināja "GPS + digitālais fotoaparāts" salikumu, un bija ļoti pārsteigti par JOSM redaktora spēju salikt fotogrāfijas tur, kur nepieciešams pēc GPS ceļa.

Pēc pusotras stundas aktīvas kartēšanas atgriezāmies norunātajā sākumpunktā pie Cēsu pils muzeja un devāmies uz Cēsīs manuprāt vienu no labākajām kafejnīcām 'Cafe Popular' apkopot iespaidus un rezultātus. Tā nu košļājot ļoti garšīgās picas demonstrējām izstaigātos ceļus un fotouzņēmumus. Galvenokārt parādījām, kā apstrādāt iegūtos datus, kā sasaistīt fotokameras pulksteni ar GPS laiku, pēc kā vadīties, tagojot datus, u.c. īstenu OSM kartētāju paņēmienus. Ir skaidrs, ka ar vienā šādā sesijā pilnīgi visu izskaidrot nav iespējams, bet cerams, ka tas deva iniciatīvu meklēt papildus informāciju.

Kopumā esmu apmierināts ar to, ko iespējām šajā pasākumā salīdzinoši īsā laikā. Arī priecē Cēsu kartētāju entuziasms un interese pašā procesā. Lai arī ik pa brīdim kopienā izskan protesti par ortfoto izmantošanu, jo tie gandē kartēšanas prieku, nepiekritīšu, jo ortfoto dod diezgan labu precizitāti "tam, kas tur lejā", bet nu galīgi nepasaka, kas "tas" tāds ir. Līdz ar to kartēšana ar kājām vai riteņiem izvēršas par interesantu faktu medīšanas spēli, un ievietotie dati kartē ir daudz uzticamāki, jo ir precīzāki, kas padara ar kājām veikto ģeogrāfisko datu "aptauju" daudz vērtīgāku.

Ceru nākošo pasākumu izvērst Ogrē, kas visticamāk notiks augusta pēdējās nedēļās. Sekojiet informācijai - un labu jums kartēšanu!

OpenStreetMap Cēsis 2010 - 10. - 11. jūlijs

2010-07-01T11:55:00.004+03:00

Sveiki visiem kartētājiem!

Drusku haotiski, bet tiek organizēts pirmais OpenStreetMap Latvijas kopienas atvērtais pasākums Cēsīs, 10. - 11. jūlijā (nākošās nedēļas nogalē). Šobrīd pateicoties pāris kopienas aktīvistiem, Cēsis OSM kartē sāk izskatīties arvien skaistāk. Pasākuma scenārijā ir ne tikai palīdzēt un papildināt jau paveikto, bet arī iepazīstināt jauniesācējus ar OSM kartēšanas un tagošanas paņēmieniem, diskutēt par OSM Latvijas kopienas attīstību un plāniem, kā arī vienkārši izbaudīt intelektuāla tusiņa burvību.

Sīkāka informācija par pasākuma plānu tiks publicēta nākošās nedēļas sākumā.

Semināra "Ubuntu Linux un Windows savietojamība - problēmas un risinājumi" runātāji un tēmas

2010-07-01T10:10:00.003+03:00

Atgādinām, ka seminārs notiek 3. jūlijā, Latvijas Universitātes Linux Centrā.

Sākam 10:00

* Pēteris Krišjānis un Rudolfs Mazurs - Resursu koplietošana
izmantojot Samba programmatūru
* Rudolfs Mazurs - Skolas datora tīkla pārcelšana uz Ubuntu Linux
* Pēteris Krišjānis - Ar ko aizstāt Microsoft Exchange plānošanas un
e-pasta sistēmu?
* Aigars Mahinovs - Alternatīvo klientu pieslēgšana Microsoft Exchange

Pauze 12:00

* Linards Liepiņš - Windows programmu darbināšana Ubuntu Linux vidē
* Kārlis Šteinbergs - Grāmatvedības programmatūras piemērošana darbam
Linux vidē izmantojot Wine
* Gints Polis - Grāmatvedības programmatūra Horizon Ubuntu Linux vidē

Pauze 15:00

Diskusija, jautājumi un atbildes

Autortiesības, AKKA/LAA un nauda

2010-06-22T11:20:00.002+03:00

Twittersfērā uzdūros superīgajam Ciparu niezes blogam un ļoti interesantajam rakstam par AKKA/LAA budžetu. Apskatam un komentējam pie Ciparu niezes raksta. Labais.

p.s. jā, autortiesības ir svarīga tēma atvērtajam pirmkodam :)

Seminārs "Ubuntu Linux un Windows savietojamība - problēmas un risinājumi"

2010-06-02T12:21:00.002+03:00

Parasti Ubuntu Linux ir pārliecinoša alternatīva, kad uzņēmējs vai iestādes vadītājs grib samazināt IT izmaksas. Taču ko darīt, ja nevar pāriet pilnībā uz Ubuntu Linux vai savietojamām tehnoloģijām? Ja grāmatvedei ir jālieto Windows? Ja uzņēmums ir liels un pāreja ir jāplāno pakāpeniska? Kā nodrošināt dokumentu apmaiņu... ar citiem uzņēmumiem un iestādēm? Visi šie jautājumi tiks atbildēti seminārā "Ubuntu Linux un Microsoft Windows savietojamība - problēmas un risinājumi". Pasākumu rīko Ubuntu Latvijas kopiena sadarbībā ar Latvijas Universitātes Linux Centru. Pasākums notiks 3. jūlijā, no plkst. 10 līdz 18, Latvijas Universitātes Linux Centrā.

Plašāka informācija par runātājiem un skartajām tēmām vēl sekos!

Valve Steam izplatīšanas platforma un spēles oficiāli būs pieejamas Linux videi

2010-05-13T09:20:00.003+03:00

Interesanti, ka neviens Ubuntu planētā nav vēl uzrakstījis par šo jaunumu.

Tātad, leģendārās spēļu sērijas 'Half-Life' izstrādātājs Valve ir izlaidusi 'Steam' programmatūras izplatīšanas platformu un spēles Mac OS X videi, portējot arī 'Source' grafisko dzinēju uz OpenGL (oriģināli Windows platformai tika izstrādāta Direct3D versija). Līdz ar šo laidienu ir arī oficiāli apstiprināts, ka Linux versija šim komplektam tiks izlaista vasaras beigās - t.i. šā gada augustā. Interesanti ir arī tas, ka līdz šim daudzi man zināmi lietotāji kā galveno argumentu Windows paralēlai lietošanai ir minējuši tieši Valve spēles 'Counterstrike: Source', 'Team of Fortess 2', un protams 'Half-Life 2' sērijas spēļu nepieejamību dabiskajā variantā Linux videi. Tagad šāda iespēja tiks dota. Ir arī pirmās atsauksmes, ka salīdzinot ar emulēto (parasti Direct3D => OpenGL emulācija) versiju OpenGL versija OS X vidē izskatoties vienkārši pasakaini.

Vai šī ir indikācija, ka PC spēļu izstrādāji sāk saprast, ka viņu potenciālais tirgus ir arī Mac OS X un Linux vides lietotāji? Redzēsim. Katrā ziņā šī ir ļoti svarīga ziņa gan Linux vides faniem, gan regulāriem lietotājiem, gan arī komerciālās programmatūras izstrādātājiem.

p.s. jā, viena svarīga detaļa - ja jums ir jau Windows Steam klients iepirkts ar spēlēm, jums nekas nebūs otreiz jāmaksā par Mac vai Linux klienta lietošanu. Ļoti patīkami un reti mūsdienu komercprogrammatūras pasaulē.

Jaunā Ubuntu Linux ir klāt! Iepazīstieties ar gaišo lūsi!

2010-04-27T10:26:00.003+02:00

Ubuntu kopiena sadarbībā ar Canonical piedāvā kārtējo Ubuntu Linux ilgtermiņa atbalsta versiju 10.04, sauktu par “Lucid Lynx” jeb gaišo lūsi. Šajā operētājsistēmā ir pieejama visa mājai, darbam un skolai vajadzīgā programmatūra. Tajā iekļautas jaunākās atvērtā pirmkoda programmas un tehnoloģijas, no Mozilla Firefox un OpenOffice.org līdz Linux kodolam.

Ubuntu Linux 10.04 ir veidota kā sociāla platforma – integrētās lietotnes Gwibber un Empathy padara ērtāku publisko un privāto saziņas tīklu, tai skaitā Twitter, Facebook, MSN un Google Talk, lietošanu.

Šajā versijā Canonical piedāvā arī jaunos Ubuntu One tiešsaistes produktus: sinhronizēto datu glabātuvi katram Ubuntu lietotājam un digitālās mūzikas veikalu, kas atrodams ne tikai tīmeklī, bet arī Ubuntu mūzikas atskaņotāja saskarnē.

Protams, ir arī rīki mācību un biroja darbam, tai skaitā OpenOffice.org jaunākā versija, daudz ātrāka un ar uzlabojumiem, kas Microsoft Office lietotājiem atvieglos pāriešanu uz brīvo programmatūru.

Ubuntu Linux ir labs latviešu valodas atbalsts – latviskota saskarne, ir zilbjdales un pareizrakstības rīki latviešu valodai OpenOffice.org un citās programmās. Saskarnes valodu ir viegli nomainīt arī pēc instalēšanas. Pateicoties Ubuntu Latvijas kopienas darbam, Ubuntu Linux saskarnes tulkojums kļuvis pilnīgāks un precīzāks.

Daudzi tehnoloģiskie jauninājumi nav acīmredzami, bet nodrošina labāku lietojamību – piemēram, iPhone un iPod Touch atbalsts mūzikas atskaņotājos. Liels darbs ir ieguldīts profesionāļiem paredzētajā Ubuntu Server, atstrādājot virtualizācijas atbalstu, kas noder arī mākoņskaitļošanā.

Lai redzētu, dzirdētu, aptaustītu Ubuntu Linux un uzzinātu ko vairāk par Ubuntu Linux Latvijā, esat gaidīti 30. aprīlī plkst. 16:00 Latvijas Universitātes Linux Centrs datorklasē, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

...un arī poga izmantojot jauno Light tēmu

2010-03-18T14:08:00.003+02:00

Ubuntu Global Bug Jam pogas

2010-03-18T13:18:00.007+02:00

Latvijas Ubuntu Global Bug Jam 27. martā

2010-03-18T10:24:00.008+02:00

p.s. tā kā Aigara sūtītais paziņojums Ubuntu.lv planētā nenoskaidrotu iemeslu dēļ nonāca sabojātā formātā, pārsūtu vēlreiz. Arī neliela piepilde - pasākumu organizē Ubuntu Latvijas kopiena sadarbībā ar Latvijas Universitātes Linux centru. Paldies Aigaram par sagadāto Accenture atbalstu.

27. martā LU Linux centrā notiks divi pasākumi vienā – Ubuntu Global Bug Jam Latvijas daļa un installfests. Global Bug Jam ir pasākums, kurā piedalīties ir aicināti interesenti, speciālisti, studenti, lai meklētu kļūdas Ubuntu Lucid Lynx testēšanas versijā. Cilvēki, kas grib uzzināt par Ubuntu Linux, vai kuri grib atrisināt kādu konkrētu problēmu ar Ubuntu Linux tiek aicināti nākt uz šī pasākuma otro daļu no pulksten 14:00 līdz 16:00. Pasākuma būs kafija un bulciņas ar Accenture atbalstu.

Ubuntu Global Bug Jam ir globāls pasākums, kura mērķis ir iepazīstināt programmētājus un tulkotājus ar rīkiem, kas tiek lietoti, lai labotu problēmas Ubuntu operētājsistēmā un arī izlabot pēc iespējas lielāku skaitu problēmu īsā laikā. Izstrādātāji, kas grib labot Ubuntu problēmas vai iemācīties kā labot Ubuntu problēmas, tiek aicināti ierasties 12:00 un palikt līdz 16:00.

Installfest pasākuma sadaļā tiek aicināti visi esošie Ubuntu lietotaji, kuriem ir kādas konkrētas problēmas un arī cilvēki, kas tikai vēl interesējas par Ubuntu Linux. Ja jums ir konkrēta problēma ar Ubuntu Linux ir ieteicams atnest uz pasākumu savu datoru, kurā šo problēmu var atkārtot, lai pasākumā esošie programmētāji varētu noteikt šīs problēmas iemeslu un palīdzētu no novērst. Installfests sāksies 14:00 un turpināsies līdz 16:00.

Ubuntu ir bezmaksas, uz Linux balstīta pilna apjoma operētājsistēma jebkuram personālajam datoram, serverim un portatīvajai iekārtai. Tās standarta komplektā iekļautas visas nepieciešamās programmas, lai strādātu ar tekstiem, attēliem, elektronisko pastu un Internetu, kā arī jūs varat instalēt papildus programmatūru dažādiem nolūkiem. Pasaulē to šobrīd jau lieto vairāk kā 8 miljoni cilvēku, un to legāli bez maksas var lietot gan mājās, gan komerciālās un nekomerciālās organizācijās.

LU Linux Centrs ir izveidots Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē. Linux Centra darbības mērķi ir: popularizēt atvērtā pirmkoda (Open Source) programmatūras, tai skaitā, Linux operētājsistēmas un citu atvērto tehnoloģiju iespējas un priekšrocības; piedalīties LU studiju procesā un īstenot lietišķo IKT pētījumu projektus, tajos izmantojot un attīstot atvērtās tehnoloģijas; sekmēt APP pieejamību Latvijā un pasaulē.

Empathy izmantojot SOCKS

2010-03-05T13:20:00.003+02:00

Sanāca piecīnīt Empathy tūlītējas ziņojumapmaiņas klientu strādāt ar SOCKS. Noslēpums, kāpēc 'socksify empathy' nestrādā, ir tāds, ka empathy ir tikai lietotāja saskarne Telepathy rāmja sistēmai. Ja tu izveido savienojumu ar Google Talk, tad tiek izmantota telepathy gabble aizmugure, kas palaižama /usr/lib/telepathy/telepathy-gabble. To izlaižot cauri caur 'socksify', un ātri pēc tam palaižot empathy viss aiziet pa pirmo.

Tātad, konsolē:
socksify /usr/lib/telepathy/telepathy-gabble &
empathy

Pāris paskaidrojumi:
* Pirms tam jābūt likvidētiem jebkuriem empathy un telepathy procesiem, izņemot mission-control.
* socksify ir dante-client programma, kas nodrošina SOCKS neatbalstošu lietotņu izlaišanu caur SOCKS serveri, tām to nezinot. Konfigurācija /etc/dante-client.
* Empathy/Telepathy džeki sola SOCKS atbalstu, bet ne uz Lucid, tā kā būs jāiztiek ar šādu variantu;
* Attiecīgi telepathy-idle būs IRC, butterfly - MSN, utt.

Lattelecom iTV un Ubuntu - Redux

2009-12-30T18:17:00.006+02:00

Tā kā Lattelecom ir lielākais fiksēto sakaru kanālu piegādātājs Latvijā, vairums no mums, Ubuntu un Linux kopienas aktīvistiem, tupam uz Lattelecom DSL, kas pēdējā gada laikā nav bijis slikts serviss (atceroties trakos laikus, kad Lattelecom ar pārāk aktīvu "oversell" padarīja klientu dzīvi mazliet neciešamu).

Ar laiku Lattelecom ambīcijas ir augušas, un viņi ir sākuši piedāvāt interaktīvo tv par tām pašām drātīm, par kurām telefons un internets (nejaukt ar digitālo TV, kas ir drusku atsevišķs produkts. Interaktīvā TV arī tiek/tika tirgota, līdzi dodot atsevišķu kasti/datoru, ko slēdz pie TV). Ideja nebija slikta, taču alternatīvo platformu atbalsts bija nulle. Ar laiku cilvēki atrada metodes, kā cīnīties ar atbalsta trūkumu. Taču kā vienmēr, pirmās metodes nebija sevišķi lietotājiem draudzīgas.

Pats šo servisu neko daudz neizmantoju, taču man lika saausīties un sarosīties palīgā sauciens Twitterī. Kā vienmēr, man galvenais ir pārbaudīt kas strādā un nestrādā jeb reproducēt kļūdu. Liels bija mans izbrīns, ka viss strādāja praktiski out-of-box režīmā. Tad es sāku noskaidrot, kuras pakotnes, kuras es parasti instalēju pēc sistēmas uzlikšanas, varētu būt "vainojamas" pie patīkamā pārsteiguma. Beigās noskaidrojās, ka vismaz no Karmic sākot pietiek ar Ubuntu Extras (ubuntu-restricted-extras) pakotni, lai viss grieztos kā nākas. Tātad, ja esam Apollo/Lattelecom DSL vai biznesa līmeņa klienti un vēlamies izmantot iTV, tad veram vaļā Ubuntu programmatūras centru (zem Programmas izvēlnes), rakstam meklēšanas logā extras un izvēlamies Ubuntu Extras pakotni. Kā arī - ja mīlam komandrindu, 'sudo apt-get install ubuntu-restricted-extras'. Pārstartējam Firefox un provējam skatīties LTV1 un 7 kanālu.

Tehniskās detaļas: Ubuntu extras pakotne uzliek visus iespējamos Gstreamer spraudņus (good, bad, ugly un pēdējo divu universe pakotnes), kā arī ieskaitot gstreamer0.10-ffpmeg (kas ļauj izmantot ffmpeg bibliotēku). Tātad tajos esošie spraudņi jau spēj nodrošināt Apollo/Lattelecom iTV izmantoto Windows Media kodeku pareizu atkodēšanu un parādīšanu. Hip hip urā Gstreamer un ffmpeg "trakajiem" hakeriem.

Ātrā piezīme: www.vardene.lv vārdnīca atkal strādā nereģistrētajiem lietotājiem

2009-12-18T15:40:00.001+02:00

Bija neliels salieciens ar vienu no pēdējiem koda atjauninājumiem, un Viesturs atkal pielāpija drusku. Viss atkal rullē un gaidam Ziemassvētku speciāllaidienu.

Lokalize uz Windows atkal strādā

2009-12-05T00:39:00.003+02:00

Pateicoties aktīvajiem KDE for Windows projekta dalībniekiem (konkrēti tēlam ar niku SaroEngels) Lokalize tiek atkal būvēta iknakts brūvējumos un to ir iespējams izmantot un saglabāt failus (stabīlā 4.3 versija to neļauj).

Lai to panāktu, palaižam KDE for Windows instalatora lietotni, sekojām norādēm, izvēlamies pakotņu pārvaldnieka (Package manager) režīmu un norādam ka vēlamies 'nighty lastest' (lai iegūtu iknakts būvējumus, jāizmanto winkde.org failu serveris). Tad pakotņu kategoriju (Package Categories) sarakstā izvēlamies KDE kategoriju un kategorijas pakotņu sarakstā sameklējam un aktivizējam 'lokalize' (tā ir atrodama saraksta lejasgalā) un 'kdelibs' (saraksta augšgalā). Tas uzinstalēs Lokalize un noklusētos rīkus, kas nepieciešami lietotnes darbināšanai.

Šajā versijā failu saglabāšana notiek kā nākas un jūs varat provēt palīdzēt KDE, GNOME un OpenOffice.org projektiem to tulkošanā. Rakstiet man vai skatieties vardene.lv lokalizētāju portālu, lokalizēšanas projektu sadaļu.

Tulkošanas piezīmes

2009-11-27T23:04:00.003+02:00

Neliela čupa sakrājušos domu, pārdomu un faktu par tulkošanu.

Lai arī esmu GNOME lietotājs, atzīstu, ka KDE džekiem vienmēr ir labāks tulkošanas rīks. KDE 3 vidē tas bija KBabel, KDE 4 no sākuma tika strādāts pie Lokalize. Tiesa, vienu brīdi šķita, ka tās izstrāde ir iestrēgusi, bet pie KDE 4.3 Lokalize jau var izmantot. KDE lietotnes ļoti organizēti var lietot Windows vidē un Lokalize nav izņēmums. Taču reāli pārbaudot to, konstatējām, ka lietotne nespēj saglabāt failus. Pabakstot izstrādātājus, tie teicās to izlabot trunk un tas būs pieejams unstable laidienā pēc pāris dienām un 4.4 stabīlajā relīzē. Tā kā gaidām strādājošu Windows versiju un Ubuntu lietojam Lokalize bez liekām problēmām. Top neliela lietošanas instrukcija;
GNOME ir iztulkoti un caurskatīti kādi 15 moduļi no 2.30, kā arī caurskatīšanā iesaistīti pāris cilvēki. Paldies visiem, kas interesējas un atsaucās manam aicinājumam palīdzēt lokalizēt GNOME, KDE un Ubuntu vides;
Viesturs noinformēja, ka KDE 4.4 ir iestājies virkņu "iesalums" un var ķerties pie labošanas, slīpēšanas un tulkošanas. Visi, kas vēlas, piesakās pie viesturz pie gmail punkts com;
OpenOffice.org tulkojumu testēšanas būvējumiem ir uztaisīts neliels izstrādes serveris. Tas varētu drīz dot rezultātus un būs iespējams testēt jaunākos tulkojumus OO.o;

Kā dabūt kvalitatīvu latviešu valodu nākošajā LTS laidienā?

2009-11-22T00:41:00.007+02:00

Ļoti vienkārši - palīdzot mums kaut vai ar tulkojumu testēšanu un piesakoties pie mūsu komandas #ubuntu-lv irc.freenode.net (irc.ubuntu.com noklusētais arī der), vai pie manis pecisk pie gmail punkts com (e-pasts un Google Talk). Meklējam testētājus, cilvēkus, kas jūt, ka labi pārzin gramatiku un spēj to pielietot kopā ar datorterminoloģiju, vienkārši tulkotājus, kā arī lietotājus. Ja pat esat vienkāršs ikdienas lietotājs, atsaucieties, jo koordinētai kvalitātes kontrolei komunikācija ar jums būs ļoti svarīga.

Jau pirms Karmic iznākšanas es, Rūdolfs Mazurs un Viesturs Zariņš, kā arī vēl citi ļauži uzsākām nelielu lokalizēšanas spurtu, kas turpinās joprojām. Pirmām kārtām mērķi ir salāpīt visus iespējamos caurumus un kļūdainos tulkojumus, kas ir Ubuntu un GNOME vidēs vispār (tādu diemžēl ir daudz, jo GNOME repozitoriji gadiem netika atjaunināti un Launchpad tulkojumos diemžēl arī ir bijis daudz brāķa). Savukārt otrs mērķis ir OpenOffice.org pēc iespējas pilnīgāks tulkojums. Ideālais mērķis ir standarta Ubuntu/Kubuntu vides un OpenOffice.org laba lokalizēta saskarne. Uz to tieksimies un varbūt arī sasniegsim.

Es aicinu visus Ubuntu Latvijas kopienas, kā arī GNOME un KDE lietotāju kopienas Latvijā pārstāvjus, kuriem patīk latviskošana un kuri grib piedalīties šajā grandiozajā izrāvienā uz LTS laidienu, lūdzu rakstiet man pecisk pie gmail punkts com. Ja esat KDE vides lietotājs, un gribat aktīvi piedalīties, tad rakstiet atkal man un es pārsūtīšu informāciju Viesturam, kurš ar jums tad sazināsies (viņš koordinē KDE lietas). Ja jūs esat aktīvs tulkotājs Launchpad sistēmā - arī tad sazinieties ar mums, jo komunikāciju ar "upstream", kā arī kvalitātes kontroli organizēsim mēs.

Darba apjoms ir liels, tomēr caurskatot tulkojumus, jāatzīst, ka daudz kas no vecā materiāla ir izmantojams un tāpēc ne viss būs jātulko vēlreiz. Tāpēc mērķis ir aizsniedzams, un es aicinu visus pielikt savu roku.

LU VPN uz Ubuntu Karmic

2009-11-05T11:21:00.005+02:00

Lai gan esmu drusku apslimis un sēžu mājā, kāmēr ārā plosās pirmais slapjais dranķis, vajadzēja LU tīklā iekļūt, lai sataisītu pāris lietas Vārdenes vārdnīcai. Pateicoties tīklu vīriem no LU, mums ir VPN pieeja izmantojot PPTP tunelēšanas protokolu. Lai gan tas neesot diezko drošs, tā funkcionalitāte ir praktiski pieejama visām operētājsistēmām un vidēm, tai skaitā arī Ubuntu Linux izmantojot Network Manager VPN spraudni.

Pirmais solis - Ubuntu programmatūras centrā meklējam virkni PPTP, iegūstam sarakstu un izvēlamies no tā "PPTP VPN Connection manager", kas ir PPTP VPN spraudnis Network Manager sistēmai, kas vada visu tīklu padarīšanu Ubuntu Linux vidē. Izvēlamies, ievadam savu paroli, instalējam. Pēc tam veicam datora pārstartēšanu. Diemžēl šobrīd tas ir ātrākais veids, kā to iedarbināt. (Ja esat drusku vairāk zinošs, ir jāpiesakās sistēmā pa jaunu un DBUS sistēma jāpārstartē).

Pēc pārstartēšanas un/vai vēlreiz pieteikšanās klikšķinām ar primāro peles taustiņu uz NM ikonas augšējā labējā stūrī (vai ja esat pārvietojis paneli apakšā, apakšējā labējā stūrī) un izvēlamies VPN sadaļu un tad konfigurēt VPN. Izvēloties 'Konfigurēt VPN...' atvērsies NM savienojumu konfigurācijas panelis, kurā VPN sadaļā tad izvēlamies 'Pievienot'. Ja 'Pievienot' poga nav aktīva, tad pakotne 'network-manager-pptp' nav uzinstalēta korekti, vai arī pārstartēšana nav izdevusies.

Ja 'Pievienot' ir aktīva, atvērsies dialogs, kurš piedāvās jums izveidot VPN savienojumu un izritinājamā izvēlē piedāvās VPN tipu. Ja jums ir jau vairāki VPN protokoli sakonfigurēti lietošanai ar NM, šajā sarakstā varētu būt plašāka izvēle, taču pārsvarā tur būs tikai PPTP kā noklusētais protokols. Spiežot 'Create...', atvērsies VPN konfigurācijas dialogs, kur tad ievadam VPN gateway adresi 195.13.128.6, kas ir LU VPN vārteja. Tālāk norādam lietotāju (studentiem tas ir LUIS lietotājvārds), paroli, kā arī izvēlamies 'Advanced...' dialogu. Tur mums ir jāaktivizē 'Use Point-to-Point encryption (MPPE)' ar ķeksīti un tad varam spiest 'Labi' pogu. Iedodam VPN savienojumam kādu labu nosaukumu, piemēram 'Universitāte' un spiežam 'Apply'.

Kad esam aizvēruši visus konfigurācijas dialogus ar apstiprināšanu, tad varam vēlreiz spiest noklusēto peles pogu uz NM ikonas un izvēlēties VPN sadaļu. Tagad tur ir parādījies ieraksts 'Universitāte' (vai arī tas, ko jūs pats izvēlējāties). Izvēlamies to un gaidam savienojumu. Tiks paprasīts, vai atļaut iekļaut paroli sistēmas noklusētajā paroļu saišķī. Rekomendēju to darīt, ja tas ir jūsu personīgais dators vai klēpjdators - tādējādi jums nebūs šī parole jāievada atkal un atkal un VPN pieslēgumam varēsiet piekļūt ar pāris peles klikšķiem.

Pēc savienojuma veiksmīgas izveidošanas pie standarta ikoniņas (vai nu savienotiem vadiem, vai bezvadu tīkla statusa) parādīsies piekaramās atslēdziņas simbols. Tā ir indikācija, ka savienojums izveidots.

Šo pašu operāciju var veikt arī Jaunty, tikai tur ir jāizmanto 'Add/Remove...' programmatūras instalēšanai. Pārējais nemainās.

Ubuntu Linux 9.10 jeb "Karmic Koala" brīvlaišanas pasākums

2009-10-27T18:41:00.004+02:00

Gavilējiet tauta, krītiet meteorīti, gāzieties satelīti un eklēru ēdāji rāpieties Vanšu tilta vantīs... Jo klāt ir viņš, ar karmu un šarmu apveltītais koala jeb Ubuntu Linux šā gada rudens laidiens (9.10).

Sagaidīsim viņu 16:30 Latvijas Universitātes Linux centrā, ceturtdien, šā gada 29. oktobrī.

Plašāka informācija lasāma LULC ziņu barotnē.

Tulkojot #2

2009-08-07T15:36:00.003+03:00

Ir pagājusi apmēram nedēļa, kopš ieguvu git kontu piekļūšanai GNOME koda krātuvītei. Ir iztulkoti un/vai pārbaudīti trīs moduļi - gnome-backgrounds, gnome-bluetooth (jaunais modulis, kas ir gnome-bluez moduļa pārrakstīšana), kā arī Eye of GNOME. Tie visi ir arī sasinhronizēti ar Launchpad tulkojumiem.

Šobrīd acis metu uz nautilus, kas ir baisi liels (ap ~1300 virkņu), bet ir diezgan svarīga GNOME sastāvdaļa.

Karoga nodošana

2009-07-31T12:52:00.002+03:00

Ar šodienu es oficiāli pārņemu GNOME vides tulkotāju latviešu valodā komandas vadību no Raivja. Mans mērķis ir panākt lielāku saskaņu starp Launchpad aktīvajiem tulkotājiem un GNOME 'upstream' projektu, caurskatot un papildus tulkojot trūkstošos tekstus. Rezultātā vajadzētu iegūt konsekventu GNOME tulkojumu latviešu valodā visās distribūcijās un programmu Windows versijās, kas to izmantos.

Ja vēlaties piedalīties GNOME tulkošanā, lūdzu piesakieties man uz Google Talk/Gmail vai arī šeit komentāros.

Vēl gribētu piezīmēt, ka rīt Ogrē notiks OpenStreetMap aktīvistu rīkota pilsētas kartēšana. Ja kādam ir vēlme redzēt, kā notiek brīvās kartes veidošana, vai arī vēlaties ar savu GPS iekārtu un/vai vietējām zināšanam piedalīties - laipni lūgti sazinieties ar Viesturu (viesturz pie gmail punkts com).

Tulkojot #1

2009-07-28T15:27:00.003+03:00

Nelielas atpūtas un vasaras siltā laika rezultātā ir radusies enerģija nedaudz pabīdīt uz priekšu tulkošanas lietas. Viesturs ik pa laikam uzpūš oglīti Wordy pavardā, kā arī esam uzsākuši interesantu metodi jēdzienu caurskatīšanā Vārdenes vārdnīcā. Proti, pieejot tam no praktiskās puses - tulkojot, meklējot jēdzienus/vārdus un tos atrodot, pie reizes arī caurskatām (ja tas nav jau izdarīts). Šādi motivējot sevi un citus darbs daudz raitāk uz priekšu iet.

Ir plānots pārņemt GNOME tulkošanas komandas līdera stafetes kociņu atpakaļ no Raivja un pie reizes iegūt GIT kontu tulkojumu 'iestumšanai' koda krātuvēs. Tā kā Ubuntu tagad importējot tulkojumus prioritāti piešķir 'upstream' projektiem, un GNOME tomēr izmantojās arī daudzās citās distribūcijās, tāpēc esmu ķēries tulkošanai pa taisno, pie reizes salīdzinot to ar Launchpad sistēmā paveikto (un apvienojot tulkojumus, kur tie labāki Launchpad-ā).

Veicu arī jaunuzlecošās zvaigznes Gwibber tulkošanu (pats katru dienu lietoju un arvien vairāk patīk, jaunais, versijai 2.0 domātais interfeiss vispār rullē). Tā kā tas ir neapgūts lauks mūsu terminologiem, radās jautrība domājot par terminu 'microblog' un 'microblogging' tulkojumiem. Šobrīd pieņemtās alternatīvas 'īsi emuāri' un 'rakstīt īsus emuārus' var apskatīties Vārdenes vārdnīcā. Ja ir kādas labākas idejas - uz vārdeni un rakstam komentāros vai arī man uz pecisk at gmail punkts com.

Vēl es gribēju lūgt jūsu padomu tulkojot divus manipulātoru nosaukumus - 'joypad' un 'tablet'. Kādas idejas? Lūdzu rakstiet komentāros. Ak jā, tweet tulkoju kā čivināt :)

Pitivi dod pretriecienu

2009-05-28T15:37:00.003+03:00

Informatīva atkāpe: Pitivi ir Python, GTK+2, Gstreamer bāzēta video rediģēšanas lietotne. Pirmsākumos tā tapa lēni un konceptuāli tika strādāts pie pakaļgala izveides - tā tapa Gnonlin, Gstreamer nelineārās rediģēšanas bibliotēka, kas šobrīd jau tiek izmantots daudz plašāk nekā tikai Pitivi (Kā piemēru varu minēt Jokosher, bet vēl kādi citi projekti izmantoja).

Šobrīd Fluendo un Collabora ir uzsaukušas katra par pārīti Pitivi izstrādātāju. Rezultāts ir acīmredzams - Pitivi 0.13, lai arī cipars necils, tas neparāda īsto darbu apjomu, kas ir izdarīts. Proti, ļoti daudz kas ir pārrakstīts, un ir veikts apjomīgs vecā koda refaktorings. Lietotne ir nenoliedzami daudz stabīlāka un ātrāka savā darbībā.

Lietojiet un pārliecinieties par to. Pieliekam Gstreamer developers Launchpad PPA arhīvu caur Sistēma => Administrēšana => Programmatūras avoti (System => Administration => Software Sources), sadaļa Trešās puses programmatūra (Thirty party....), pievienojam virknīti ko mums iedod PPA arhīva mājas lapā, aizverot apstiprinam, ka gribam atjaunināt datus un tad caur Pievienot/noņemt...(Add/Remove...) meklējam Pitivi un instalējam.

p.s. nākošā versija sola vizuālos efektus un papildus rediģēšanas maģiku.

vardene.lv vārdnīcas spāru svētki

2009-05-26T14:17:00.005+03:00

Daudzi noteikti ir pazīstami ar temini.laka.lv - atvērto terminu datubāzi. Tā mums, programmatūras lokalizētajiem, ir kalpojusi nu jau ilgus gadus (paldies tās galvenajam radītājam Pēterim Caunem aka cuu508, kā arī visiem, kas savu iespēju robežās palīdzēja to uzturēt).

Kā jau katrai sistēmai vecums dara savu un nu jau kopš februāra beigām strādājam pie jaunas realizācijas, pie reizes plānojot satura caurskatīšanu iespēju robežās un uzlabojot vārdnīcas kvalitāti (ja ļoti vēlaties palīdzēt šajā sakarā, uzrakstiet/īsziņojiet caur Jabber rīkiem (Pidgin/Empathy/Google Talk) uz pecisk pie gmail punkts com). Novecojusī PHP valodā rakstītā sistēma tiek pārtaisīta, izmantojot modernākas tehnoloģijas - Python valoda un Django vide. Projektam ir dots arī jauns vārds Wordy un visa projekta koda koplietošana notiek caur Launchpad Bazaar repozitoriju sistēmu.

Mācoties no iepriekšējās sistēmas pieredzes, esam ieviesuši vairākus jauninājumus:

vārdi tiek piesaistīti jēdzieniem, tādējādi ļaujot atdalīt viena vārda vairākas nozīmes;
iespēja tagot vārdus (vispār tagu sistēmai ir plānota ļoti plaša loma jaunajā sistēmā);
vārdiem var pievienot lietojumus, piemēram vārdu file tulkojumu kā datne lieto Gnome, bet kā fails lieto KDE un OpenOffice.org;
opensearch atbalsts - ļauj veikt meklēšanu no pārlūka meklēšanas joslas;

Vēl gan ir dažas lietas kas vēl nav pabeigtas:

jaunu lietotāju reģistrēšana, bet esam pārnesuši termini.laka.lv lietotājus;
tagu un lietojumu pievienošana;
vizuālais stils joprojām nav pilnībā pabeigts;

Tagad esam nolēmuši ka jaunajam veikumam pienācis testa laiks. Jaunās datubāzes pārejas uzturēšanās vieta ir http://vardene.lv/vardnica/main. Plānos ir šo piektdien slēgt rakstīšanas pieeju termini.laka.lv (tā paliks zināmu laiku lasīšanas režīmā) un pilnībā pāriet uz jauno sistēmu.

Paralēli piektdien pēcpusdienā plkst. 17 ir plānots "reālā laika" pasākums Latvijas Universitātes "Linux Centrā", kurā aicināti tikties galvenie interesenti par vārdnīcas nākotni. Tiks arī prezentēta caurskatīšanas sistēma, kuras galvenais uzdevums - sakārtot esošos datus, lai varētu droši teikt, ka vārdnīcas kvalitāte ir atbilstoši mūsu iespējām, kā arī klātesošie tiks iepazīstināti ar izstrādes vidi - ja kāds ir gatavs pievienoties izstrādes komandai.

OpenOffice.org 3.1 antialisings - lēni, bet seksīgi

2009-05-08T12:01:00.002+03:00

Tur pat nav daudz ko īsti piebilst. Lēni (5 gadi), bet tomēr ir klāt beidzot. Laikā ka OO.o 3.0 priecēja mūs ar savu ātrdarbību un beidzot jūtamiem uzlabojumiem interfeisā, 3.1 kā viena no galvenajām "fīčām" klāt vēl nāk "antialasings" (latviski varētu teikt "izlīdzināšana") visām operētājsistēmām. Tiem, kas tankā - tas nozīmē grafisko elementu malu vektoru izpludināšana, līdz ar to novēršot kantainumu un raupjumu. Hip hip urā. Lasam atskaiti šeit. Ļoti iepriecina Calc grafiku jaunais izskats.

Ir labi būt OpenOffice.org lietotājam šajās dienās.

Ubuntu dienas prieks

2009-05-08T11:27:00.003+03:00

Ik pa laikam gadās atklāt kādu jauku lietu Ubuntu, kur norealizēta integrācijas ideja tā, kā pienākas. Izrādās, sources.list var tikt atvērta ar Software Sources (Programmatūras avoti), kas tad piedāvā (protams ievadot paroli) pievienot dotos repozitorijus minētajā failā.

Protams, security 'frīki' iebļausies, ka tā var smuki piespiest sev uzlikt kādu smuku trojani no džeku repozitorija, taču man šķiet, ka tas ne palielina, ne samazina to risku (jau tagad deb pakotni var uzlikt smuki ar dubultklišķi). Mazāk apjukuma lietotājam nozīmē tikai ieguvumu.

Multimēdiju spēlētāja Totem xine aizmugures* ēras beigas

2009-05-07T10:59:00.003+03:00

Beidzot tas ir noticis - Gstreamer keksi ir pierādījuši savu un gstreamer bāzētā Totem daļa ir panākusi xine. Ja kāds grib dzirdēt vēsturi - nu jau daudzus gadus atpakaļ, laikā, ka GNOME videi sākās veidoties dabiska vajadzība pēc universāla un vienkārša multimēdiju spēlētāja (a la klasiskais Multimedia Player Windows vidē), cilvēki radīja Totem. Daudzu pelta, daudzu slavēta šī programma ir izturējusi laika pārbaudi un manā skatījumā iemieso eleganci un vienkāršumu, kas piemīt GNOME videi. Taču retais zin, ka sākumā, ka gstreamer praktiski dzīvojās vēl trešo gadu kā projekts un daudzi ffmpeg/mplayer/xine fani uz to raudzījās ļoti vīzdegunīgi un augsprātīgi, šī programma izmantoja xine dzinēju kā aizmuguri savā sistēmā. Pēc tam Gstreamer komanda pieņēma izaicinājumu un radīja savu variantu. Tad nu šie abi aizmuguru varianti tika uzturēti visus šos gadus, taču jāatzīst, ka Gst striktā pieeja kodēšanas stilā un elementu uzturēšanā sāka gūt arvien skaistākus un garšīgākus augļus, līdz ar 6.10 jau praktiski varēja spēlēt filmas un mūziku, neuztraucoties, vai Totem ar to tiks galā.
Taču pēdejos gadus Totem xine variants vēl tika aktīvi izmantots lietotāju vidū. Iemesls vienkāršs - DVD spēlēšanas funkciju trūkums Gstreamer versijā. Tagad gaidīšanas laiks ir beidzies un pēdējais xine "bastions" kritis. Jau šobrīd Gstreamer izstrādātāji sāk gumzdīties ap Totem koderiem un piedāvāt vēl kārtinošākas iespējas par tām, ko piedāvā xine. Līdz ar to vakardien Totem galvenais uzturētājs Bastien Nocera GNOME git repozitorijā izstrādes zarā izdzēsa xine totem failus, kā arī pārveidoja visus pārējos un izņēma atsauces.

Paldies Xine izstrādātājiem, jo viņi bija pirmie, kas piedāvāja konkrētu platformu multimēdiju failu spēlēšanai. Paldies Totem Xine aizmugures izstrādātājiem, jo bez viņiem Totem visticamāk neiegūtu sākotnējo popularitāti, uz kuras radītā viļņa pēc tam veiksmīgi "uzsēdās" Gstreamer versija. Un protams, paldies Gstreamer izstrādājiem, jo viņu striktās pieejas dēļ mums ir laba un stabīla multimēdiju *ietvarsistēma. Gadiem grūtais darbs sāk atmaksāties ar uzviju.

"7 years later, remove xine-lib backend. Bye Bye" - izraksts no GNOME Git komitu žurnāla.

*Terminu tulkojumi:
aizmugure - backend
framework - ietvarsistēma

Ekiga un SIP kodeki

2009-04-15T16:55:00.005+02:00

Ja kādam sanāk lietot Ekiga kā SIP klientu un ir problēmas sarunājoties ar citu SIP klientu (piemēram X-lite), jāatcerās pāris galvenās lietas par SIP audio kodekiem - visur SIP implementācijās noklusēti tiek izmantots G.711 u un a varianti, kas ir tas pats kas 'ulaw' un 'alaw' (pēc teorētiskās definīcijas par signālu apstrādi), un tas pats kas Ekigā PCMA un PCMU. Enforsējiet šos abus kodekus kā galvenos Ekigā un savos serveros un viss būs ripās. Šos kodekus atbalsta visi.

Jautājums tik kāpēc Ekiga šos kodekus ir pārsaukusi. Tāpat neviens jau nesaprot, ko tie un kā tie ko dara :)

Resursiem palasīties voip-info.org wiki lapiņā un G.711 Wikipedia rakstā.

Patiesība par Microsoft "mazo laptopu" tirgus daļu

2009-04-13T17:30:00.003+02:00

Lai gan es jau paspēju pa daļai noticēt Microsoft spējai ar neatļautiem līdzekļiem ieviest dominanci arī "netbuku" tirgū, izrādās, ka tā ir tīrākā muldēšana. Plašāks raksts (ar atsaucēm un citām jaukām lietām faktu pārbaudei) Computer World Linux sekcijas blogā.

Galvenais fakts - beidzot kāds ir sācis ķidāt slaveno 90% apgalvojumu par tirgus daļu Windows. Izrādās, ka pasaules prese visu šo laiku ir izmantojusi skaitļus, kas nāk no ASV "brick-and-mortar" tirgus (Ala Maxima, Elkor datori, RIMI, utt.)! Ne ASV tiešsaistes veikali, ne pārējā pasaule NEKAD nav tajā uzskaitīti. Turklāt izrādās ka "netbook" segmentā ASV tiek pārdoti tikai 20% no visiem datoriem! Varbūt ir cerība nākotnē dabūt reālus ciparus?

Protams, tas nemaina faktu, ka Windows joprojām dominē, bet tas, ka Ubuntu izredzes šajā tirgū ir bijušas pārvērtētas, izskatās ir tikai vienīgi Billa un Palmera sapnis, nevis realitāte. Kas priecē un liek cīnīties un veidot Ubuntu arvien labāku.

Dienas citāts par failsistēmām Linux vidē

2009-03-26T11:45:00.004+02:00

People can call file system developers idiots if it makes them feel
better --- sure, OK, we all suck.  If someone wants to try to create a
better file system, show us how to do better, or send us some patches.
But this is not a problem that's easy to solve in a way that's going
to make everyone happy; else it would have been solved already.

Theodore Tso, par ext4/ext3 un vispār failsistēmām uz Linux un ar tām saistītajām problēmām LKML e-pasta sarakstē.

Nekaunīga pašreklāma: Jokosher 0.11

2009-02-25T17:38:00.002+02:00

Tā kā varbūt retais zina, kādos projektos es ik pa laikam ņemu dalību, gribēju pareklamēt vienu no tiem: Jokosher, kas tikko izlaida 0.11 versiju (un tas nozīmē daudz).

Īsais apraksts: Jokosher ir vairākinstrumentu/vairākceliņu skaņas redaktors. Līdzīgs rīks GarageBand nāk līdzi Apple datoros, kā arī daudzi iespējams ir lietojuši vai pat vēl ikdienā lieto Cubase un Cakewalk.

Lai gan Linux vidē profiem ir jau savs ļoti labs rīks Ardour, to ir grūti sakonfigurēt pareizi un vēl grūtāk ērti lietot (var teikt tā: tas atmaksājas tikai tad, ja jūsu nolūks ir profesionāli izmantojams audio gabals). Tāpēc vienkāršajai tautai un cilvēkiem, kuru prasības ir krietni pieticīgākas, tiek piedāvāts Jokosher.

Galvenās iespējas un opcijas izlasīsiet mājas lapā, taču tikmēr es atzīmēšu pāris galvenās lietas, kas šajā 0.11 laidienā ir manuprāt visnozīmīgākās - tas ir JACK un PulseAudio atbalsts, kā arī vairākkanālu skaņas karšu atbalsts (Jokosher ir pirmais, kas izmanto salāpīto Gstreamer deinterleave elementu, kas ļauj izmantot tādas skaņas kartes kā M-Audio un EWS88MT. Ardour šādu karšu darbību nodrošina JACK). Visgrūtākais šādiem maziem hobija projektiem ir izdarīt un iztestēt visu kā nākas, jo "fīču" piekdodēt ir viegli, taču nodrošināt, ka tā strādā visiem - ne sevišķi.

Pats fascinējošākais manuprāt tomēr ir tas, ka Jokosher izmanto ļoti daudz jaunu tehnoloģiju - Python, jaunākos Cairo un GTK+2 uzlabojumus un pats par sevi saprotams - Gstreamer. Sākumā biju skeptisks, bet ar laiku ir pierādījies, ka apvienojot šīs tehnoloģijas, var radīt ļoti labas, ērtas un parocīgas multimēdiju aplikācijas.

Debian Lenny instalācija latviešu valodā

2009-02-18T12:35:00.003+02:00

Šodien apvienojot darbu ar patīkamo, atļāvos instalēt Debian Lenny aka 5.0 grafiskajā režīmā latviski. Rezultāts tiešām iepriecē, jo izmantotie tulkojumi ir visas komandas, kā arī manas, Anitas (nitalynx) un Aigara Mahinova veiksmīgas sadarbības rezultāts. Vispirms debian-installer tika iztulkots Launchpad sistēmā, tad tam tika iziets cauri ar "putekļu slotiņu" (gramatikas un labskanības pārbaude) un tad apvienots ar Lenny d-i tulkojumiem tieši pēdējā brīdī pirms tulkojumu pieņemšanas beigu termiņa.

Tā kā ja esat Debian lietotājs - patestējiet instalāciju latviski un papriecējiet aci.

Firefox tulkojums ārā no betas

2009-01-02T13:56:00.002+02:00

Sākot no 3.0.5 versijas, Firefox tulkojums latviešu valodā ir ārā no betas. Hip hip urā visiem, kas ņēmuši dalību un Raivim kā darba vadītājam!

Ja pamanām kādas kļūdas, sūtam tās viņam.

Visiem atklātā koda un brīvās programmatūras tulkotājiem - darba rezultātiem bagātu nākošo gadu!

2008-12-31T18:10:00.002+02:00

Var jau būt, ka nākamais nebūs "Year Of Linux Desktop", bet cerams, ka tas būs gads, ka mēs nopietni nostiprināsim savu infrastruktūru un vairāk apmainīsimies ar informāciju, kā arī uzlabosies tulkojumu kvalitāte. Kopā ar Viesturu cepjam noslēpumu, kas dienasgaismu ieraudzīs februārī. "Tas" būs aktuāls ne tikai mums, bet, cerams, IT jomas tulkotājiem vispār.

"Mērķu sarakstā" ir arī Firefox tulkojuma izkļūšanas no betas (paldies Raivim par šī pasākuma novešanu līdz produkcijas līmenim), kā arī OpenOffice.org tulkojuma pamatīga pārstrāde un Ubuntu tulkojumu uzlabošanas turpināšana.

Lai mums visiem izdodas tie labie darbi, kurus esam iecerējuši! Laimīgu nākošo 365-dienieku!

Zināšanai: kā sadalīt audio disku pa celiņiem no viena FLAC/Monkey Audio/WAV faila ar līdzi nākošā CUE palīdzību

2008-12-06T14:26:00.003+02:00

Meklējot palīdzību pa tēmu, uzklīdu šim jaukam un vienkāršam dokumentam. Ceru, ka kādam noderēs.

Divx/xvid filmas, dažāda veida subtitri un Totem

2008-08-15T16:15:00.004+03:00

Tie, kuri ir bieži apmainās ar filmām draugu vidū, zina, ko nozīmē srt paplašinājums failiem un cik liela nozīme ir tiem, lai saprastu, kas notiek uz ekrāna. Jau labu laiku ir laba prakse nevis "iezīmēt" subtitrus pašā filmā, bet līdzi dot failu, ko tad arī video spēlēšanas programma atpazīst un parāda.
Gribēju noskatīties no draugiem iegūto Pan's Labyrinth, taču atdūros pret faktu, ka šī filma ir spāņu valodā un lai kaut ko saprastu, subtitriem ir jāstrādā. Dziļā pārliecībā, ka Totem jau nu diezvai to atbalsta (spriežot kļūdaini pēc iepriekšējās pieredzes), filmu samocīti noskatījos zem gxine. Tikai nākošajā rītā uzzināju, ka Totem tomēr atbalsta diezgan padaudz dažādu subtitru rādīšanu, tai skaitā srt tipu - tikai tas ir jāieslēdz atsevišķi.
Tātad, ja jums ir divx/xvid filma ar srt failu, kuram ir tāds pats nosaukums (piem., Filma.avi un Filma.srt), un tie atrodas vienā direktorijā, to var skatīties uz Totem, ieslēdzot subtitru automātisko ielādi:
1) Totem => Edit => Preferences (Totem => Rediģēt => Iestatījumi)
2) General (Vispārēji) sadaļa, ķeksītis pie Text Subtitles (Teksta subtitri) pirmā punkta Automatically load subtitle files when movie is loaded (Automātiski ielādēt subtitrus, kad filma ir ielādējusies)
3) Veram vaļā failu un baudam kino

Ekiga 3.0 "snapshot" testēšana

2008-07-28T17:30:00.002+03:00

Skatamies šeit, sameklējam sekciju "Ubuntu" un pildam instrukcijas. Patīkami ir tas, ka pagātnē ir laiki, ka bija jāmokās ar kompilātoru, lai varētu notestēt "bloatin edge" programmatūru. Tagad vai nu PPA palīdz, vai arī paši izstrādātāji piedāvā ērtu servisu.

Nezinātājiem - Ekiga 3.0 būs pilnais SIP klients ar statusiem a la Skype, video un audio zvanu. Un tas viss SIP standartā. Turklāt izskatās patiešām labi.

Sāpe par lokālēm Debian vai Ubuntu

2008-06-26T12:50:00.003+03:00

perl: warning: Setting locale failed.
perl: warning: Please check that your locale settings:
LANGUAGE = "(unset)",
LC_ALL = (unset),
LANG = "lv_LV.UTF-8"
are supported and installed on your system.
perl: warning: Falling back to the standard locale ("C").
locale: Cannot set LC_CTYPE to default locale: No such file or directory
locale: Cannot set LC_MESSAGES to default locale: No such file or directory
locale: Cannot set LC_ALL to default locale: No such file or directory

Pazīstama parādība, vai ne? Tie, kuri pašrocīgi izmanto deboostrap vai taisa visādus pašķīlētus diskus, bieži vien sastopas ar šādu problēmu. Es tajā regulāri esmu ieskrējis ģenerējot Xen vides. Lai nu kā, risinājums izrādijās gaužām vienkāršs:

locale-gen lv_LV.UTF-8 (protams, šeit lokāle pēc jūsu izvēles)

Un beigās lai būtu droši uzlaižam vēlreiz dpkg-reconfigure locales, šoreiz ar jauno lokāli arī. Un viss - sistēma strādā un neviens nekur neraud par zudušajiem bitiem.
p.s. Var palasīt interesanto diskusiju Ubuntu Forums par šo tēmu.

Ceļā uz brīvību (no Flash) - II daļa

2008-06-10T13:02:00.004+03:00

Noskaidroju, kā var uztaisīt skriptiņu, kas pārslēdzās no viena Flash spēlētāja uz otru. Debian jau sensenos laikos ieviesa jauku štelli, sauktu par /etc/alternatives. Tur ir simboliskās saites uz visādām "noklusētajām" lietām, tai skaitā Flash spraudni. Ja gribi izmainīt, attiecīgi izdzēs simbolisko saiti un izveido jaunu.

Tā kā FF3 Ubuntu 8.04 izmanto xulrunner - neprasiet, kāpēc tā, pats neesmu dziļi ierubies, cik noprotu, tas ir saistīts ar dzinēja un saskarnes vēl lielāku atdalīšanu (XUL ir valoda kurā uzbūvēts gan FF izskats, gan lielākā daļa pievienojumu) - tāpēc jāmaina ir ne tikai mozilla-flashplugin, kā es iedomājos. Skatāmies zemāk pievienoto skriptu, kopējam pie sevis, modificējam kā vajadzīgs. Skripts izpildās './flash_change.sh swfdec' ja gribam paspēlēties ar swfdec, un './flash_change.sh adobe' ja gribam atpakaļ veco Adobe Flash spēlētāju. Brīdinu! Swfdec tiešām ir eksperimentāla štelle un tāpēc var nākties izmantot FF jaukās atjaunošanas iespējas. Pateicoties tām, daudz informācijas jūs nepazaudēsiet, bet tas var kļūt apnicīgi. Testējiet tikai tad, ja tiešām esat nodomājis palīdzēt projektam :)

#!/bin/sh

if [ $1 = "swfdec" ]; then
echo 'Setting swfdec as Mozilla Flash plugin'
sudo rm /etc/alternatives/mozilla-flashplugin /etc/alternatives/xulrunner-addons-flashplugin /etc/alternatives/xulrunner-flashplugin
sudo ln -s /usr/lib/swfdec-mozilla/libswfdecmozilla.so /etc/alternatives/mozilla-flashplugin
sudo ln -s /usr/lib/swfdec-mozilla/libswfdecmozilla.so /etc/alternatives/xulrunner-addons-flashplugin
sudo ln -s /usr/lib/swfdec-mozilla/libswfdecmozilla.so /etc/alternatives/xulrunner-flashplugin
elif [ $1 = "adobe" ]; then
echo 'Setting Adobe Flash as Mozilla Flash plugin'
sudo rm /etc/alternatives/mozilla-flashplugin /etc/alternatives/xulrunner-addons-flashplugin /etc/alternatives/xulrunner-flashplugin
sudo ln -s /usr/lib/flashplugin-nonfree/libflashplayer.so /etc/alternatives/mozilla-flashplugin
sudo ln -s /usr/lib/flashplugin-nonfree/libflashplayer.so /etc/alternatives/xulrunner-addons-flashplugin
sudo ln -s /usr/lib/flashplugin-nonfree/libflashplayer.so /etc/alternatives/xulrunner-flashplugin
fi

Ceļā uz brīvību (no Flash)

2008-06-09T15:50:00.005+03:00

Ja kāds ir cilvēks ar cēlu dvēseli un grib palīdzēt vienam no diviem labākajiem brīvās programmatūras Flash spēlētājiem swfdec (otrs ir Gnash), pie tam pie reizes pabaudīt "cilvēks, kas spēlējas ar uguni" iesauku citu pigvīna un dēmona cilšu indiāņu vidū, tad šāda iespēja ir dota.

Ja jums ir svaigs Ubuntu/Kubuntu 8.04 un lietojat FF, tad to var izdarīt šādi (ja nepārzinat kā jākonfigurē apt sources.list no konsoles):
1. Atveram System => Administration => Software Sources (Sistēma => Administrēšana => Programmatūras avoti)
2. Izvēlamies Thirty party software (Trešās puses programmatūra)
3. Add (Pievienot)
4. deb http://ppa.launchpad.net/juliank/ubuntu hardy main
5. Add Source (Pievienot avotu)
6. Veram ciet un kad prasa, apstiprinam 'Reload' (Pārlādēt)

Pēc tam instalējam swfdec-mozilla0.7 (sudo apt-get install swfdec-mozilla0.7 konsolē). Par to, kā sakonfigurēt lai vienam profilam rulē vecais aizvērtais Flash un otram swfdec, nepateikšu uz sitienu, bet to nav grūti izdarīt.

Testējam un ziņojam par kļūdām freedesktop.org Bugzilla, izveidojam kontu un izsakām savu sāpi.

Atsauce uz autora bloga ierakstu.

Tulkotāju bleķis #2

2008-05-12T10:34:00.002+03:00

Tulkojot vai pārbaudot milzīgos tekstus piemēram pakotnē debian-installer, nevilšus gribās šo to uzrakstīt savā dienasgrāmatā par to, ko tad īsti šobrīd tulkoju un ar kādām problēmām saskaros.

Vispirms jāizskaidro šī brīža sistēma. Lielākie tulkotāji tādi kā es, Raivis, Pēteris Caune, Māris Nartišs un citi esam novienojušies ka pārbaudīsim viens otra tulkoto. Sākumā ideja biedēja, jo kurš nu gribēs caurskatīt vēlreiz tādu gigantisku tulkojumu kā debian-installer, gdm vai evolution. Bet pēc pirmajām pārbaudēm kļuva skaidrs, ka tas ir pareizais ceļš uz priekšu, jo tādejādi tulkojumu kvalitāte jūtami palielinājās un kļūdu skaits acīmredzami samazinājās. Kā norādīju iepriekšējā ierakstā, viss notiek izmantojot šo lapu.

Tulkojumi: Raivis cīnās ar FF3 (patīkami, ka FF ir iekļuvis pie regulāri atjaunojamiem tulkojumiem Ubuntu sistēmā, tādējādi viss iztulkotais varētu diezgan drīz nonākt datoros ar aktivizētu saskarni latviešu valodā), Es cīnos ar lielo četrinieku - debian-installer (pārbaude), gdm (pārbaude, tulkošana), evolution (pārbaude), synaptic (pārbaude). Pārejie kā nu kurais, liela aktivitāte cik noprotams ir KDE4 tulkošanā, solot uz KDE 4.1 jau nopietnus uzlabojumus. Patīkami, jo ilgus gadus KDE tulkojumi bija pamesti jūtami novārtā sakarā ar aktīvāko tulkotāju aizņemtību ar savām personiskajām un darba dzīvēm.

Jāpiezīmē, ja vēlaties tulkot, noteikti izlasiet šo dokumentu, lai saprastu kas un kā. Paldies arī Kasparam par izveidoto wiki, kas ir izveidojies par tādu neformālu tulkotaju tusiņa vietu.

Tulkotāju bleķis #1

2008-05-09T11:52:00.004+03:00

Šis ir pirmais ieraksts, kura mērķis ir informēt par to, kas notiek Ubuntu un vispār atklātā koda lokalizēšanas lauciņā. Zinu, daudziem ir spēcīgas jūtas (dažiem ne īpaši labā nozīmē) pret latviskotu saskarni, bet tā sacīt - ja nevēlies, nelieto :)

(Starp citu, Ubuntu ir diezgan izteikts "gļuks", ka nevar lietot anglisko interfeisu un latvisko lokāli (ne tulkojumus) bez .bashrc un draugu čakarēšanas. Grafiskajā variantā to vajadzētu iekļaut, paprovēšu pacīnīties. Bet par to vēlāk)

Esmu nodomājis pašironijas pēc arī šeit iemest par dažam labam tulkošanas jociņam, kas ir sanācis maniem kolēģiem un pašam. Šeit arī lūgšu iespējamu palīdzību tulkojuma testēšanā, it īpaši ja runa par iespējamiem Ubuntu Hardy papildinājumiem (tulkojumu atjauninājumi būs regulāri, kā arī jūlija sākumā iznāks 8.04.1, kas iekļaus jaunākos labojumus non-language-packs, t.i. instalācija, dokumentācija, utt.) . Ja esat nolēmuši piedalīties pašā Ubuntu tulkošanā VAI ja esat jau Launchpad Latvian translators komandas dalībnieks un tulkojat regulāri, ĻOTI lūdzu ievērot divas lietas:
1) Pēc iespējas izmantojiet oficiālo terminoloģiju, ko var saņemt gan no termini.laka.lv, gan no termini.lv, gan protams letonika.lv. Ja ir jūsuprāt strīdīgs termins vai tāda vispār nav, tad izmantojam termini.laka.lv diskutēšanas iespēju attiecībā uz to, vai arī iesakām jaunu terminu (ieteikumus regulāri apskata termini.laka.lv administratori);
2) Ja esat regulārs tulkotājs, lūdzu sazinieties ar mani uz pecisk pie gmail punkts com (e-pasts/Jabber). Tas ir ļoti svarīgi, jo cenšamies ieviest zināmu pārraudzību pār procesiem, kā arī dubulto pārbaudi (cits tulkotājs pārbauda jūsu tikko iztulkotās pakotnes, tādējādi samazinot kļūdu iespējamību līdz minimumam un nodrošinot vēl citas labas lietas). Var arī ierakstīt sevi pa taisno wiki.krampo.info Ubuntu tulkojumu stūrītī norādītajā formā un ik pa laikam atjaunināt datus, ko tulkojat, ko pārbaudat, utt.

Galīgi aizmirsu piemirst pašu galveno - Piesakieties Launchpad Beta testētāju komandā. Jo tad jūs varēsiet notestēt pašu jaunāko un karstāko un neapšaubāmi gaidītāko iespēju Launchpad Rozetta - meklēšanu po failos!

Hardija pirmā "blusa"

2008-04-28T16:51:00.003+03:00

Labi, ne pirmā, taču nopietnākā gan.

Augšupielādējot uz Launchpad Firefox 3 tulkojumus, kaut kas tika sabojāts latviešu valodas kodējuma failos. Tādējādi Firefox 3 nevar normāli parādīt kļūdas pēc noklusējuma latviešu valodā. Tas beidzas ar to, ka ja gribat pieslēgties Wi-Fi, kur autorizācija notiek caur tīmekļa pārlūku, ir sūdi.

Paldies Viesturam Zariņam, mums ir vienkāršs pagaidu risinājums šai problēmai - atveram Tools->Addons->Languages un deaktivizējam Firefox (lv). Pārstartējam Firefox un viss ir kārtībā.

Protams, centīsimies noskaidrot, kas īsti izraisa šo problēmu un kā to salabot "pa nopietnam".

Iebraucam komandrindā

2008-04-21T15:24:00.004+02:00

Jā, esam "iebraukuši" komandrindas tulkošanā. Jāsaka, pēdējais laiks, jo igauņi un lietuvieši sen jau to dara, beidzot latviešu valodai ir arī normāls atbalsts konsolē. Vienīgais, kas mani izbrīnīja, bija apt-get "modernizēt", kas nav neprecīzi, bet nepierasti un savādāk kā citur. Citādāk jāsaka, kļūdu bija maz. Jauki.
p.s. taisīju publisko co no Jokosher repozitorija.

Kas lācītim vēderā #2: AppArmor

2008-04-17T10:06:00.004+02:00

Iepriekšējais ieraksts bija vairāk par jaunumiem Ubuntu 8.04 LTS darbavirsmas sakarā. Taču servera sistēmai ir pievienotas jaunas ļoti interesantas iespējas, un par vienu no tām - AppArmor, kas ir vienkārša, bet efektīva papildus drošībai domāta sistēma. Tā kā saskāros jau ar pāris problēmām AA sakarā, gribētu piezīmēt pāris lietas.

Pirmām kārtām, visiem oficiālajiem dēmoniem tagad ir savs AA profils. Tas nozīmē, ka pēc noklusējuma, piemēram BIND nevarēs ierakstīt žurnālu failus mistiskā /var/log/named (ja tur izveidosiet savu žurnālu failu glabātuvi) direktorijā, ja pat būsiet piešķīruši šai direktorijai un failiem 777 permisijas. Bez liekas nervozēšanas veram vaļā /etc/apparmor.d/usr.sbin.named un rediģējam ļoti labi saprotamo konfigurācijas failu.

Ir arī iespēja izmantot 'aa-complain' un 'aa-enforce' komandas. Pirmā ieslēgs programmu bezierobežojumu režīmā, taču AA "piefilmēs" visu, ko šis dēmons dara un kurās vietās tam ir jāpiekļūst, kur jāraksta faili, utt. Pēc tam kad noteikumi būs izveidoti, ar aa-enforce varēsiet ieslēgt šo profilu, kas paliks tāds visu laiku. AA izmanto Linux Security Modules principu, tātad, tas viss iet caur labo audit moduli Linux kodolā un appiet tādējādi to nav iespējams.

Protams, vecajiem bukiem, kas izmanto chroot, mīļāks joprojām šķitīs tāds variants, bet šis arī nav slikts, it īpaši, ja negribās ķēpāties ar chroot uzstādīšanu un gribās pilnībā funkcionējošu sistēmu ar nelielu papildus drošību.

p.s. AppArmor ir ieslēgts visa veida sistēmām, arī darbavirsmai (Ubuntu/Kubuntu), tā kā to pat var izmantot zināmu "policy" noteikumu ieviešanai darba vietā vai kur citur.
p.s.s. AppArmor nāca jau līdz 7.10, taču nopietnāku noteikumu pielietošana nāks tikai ar 8.04 laidienu, turklāt tas būs tas, ko drīz visi administrātori lietos jaunajiem serveriem Dapper vietā.

Hardijonkulis

2008-04-14T12:05:00.003+02:00

Ar lieliem soļiem tuvojas Ubuntu kārtējais ilgā atbalsta (Long Term Support jeb LTS) laidiens ar iesauku "Hardy Hairon" un numurāciju 8.04. Daudz darba tajā ir ieguldīts - esmu piedalījies neskaitāmu kļūdu ķerstīšanā, pat to labošanā, saskarnes tulkošanā, vienkāršā lietošanā un popularizēšanā. Jāsaka, lietotņu un pašas distribūcijas stabilitāte, ātrums un fleksibilitāte ir augusi neticami. Kaut pirms pāris mēnešiem vēl šķita, ka iebraukts ir auzu druvā - pārāk daudz radikālu jaunievedumu, pārāk daudz neskaidrību, vai paspēs un vai paspēs izstestēt. Jāmin kaut vai gnome-vfs aizstāšana ar gvfs. Neapšaubot cilvēku veikto darbu, sākumā biju ļoti skeptisks, jo gnome-vfs stabilitāti ieguva tikai trešajā GNOME laidienā pēc tā ieviešanas. Taču jāatzīst, ka puiši izdarīja neiespējamo un gvfs ir pamatoti aizstājis aizejošo gnome-vfs (paldies tā veidotājiem, jo tas man lieti noderēja pēdējos divus trīs gadus) un tas ir jūtams ne tikai stabilitātē, bet arī ātrdarbībā, piemēram izmantojot scp un samba aizmugures. Protams, tur attīstīt ir vēl daudz ko, bet gvfs īsā laikā ir izveidojusies ļoti nopietna atbalstītāju grupa, kura acīmredzami neapstāsies pie sasniegtā. Patīkami arī ir tas, ka Compiz ir attīstīts daudz nopietnāk un pēdējie atjauninājumi padarīja tā lietošanu - lai cik dīvaini arī tas neskanētu - funkcionalāku, jo beidzot grafiskie "vertaļoti" tiek izmantoti, lai tiešām veiksmīgi papildinātu lietotāja saskarni un tā liktos vieglāka lietošanā.

Vispār daudz, daudz jaunumu, ne uzskaitīt. Taču mani šodien visvairāk iepriecināja un sasildija jaunā servera instalācija. Vispirms jau jūtami ir uzlabota debian-installer kvalitāte un lai arī es nepaspēju visu caurskatīt, esmu apmierināts ar to. Arī pats instalācijas process ir papildināts ar dažnedažādām jaunām iespējām, taču galvenais, par ko es biju mērenā šokā, bija latviešu valodas "alt" strādāšana pie tekstu ievades konsolē instalācijas laikā. Paldies nezināmiem labdariem par latvju konsoles fontiem.

Visu kopā rezumējot gribās vien iesaukties "Ubuntu Linux - tas ir forši!". Banāli, bet fakts.

Iz vecmātes krājumiem jeb kā es woody piespiedu bacula mīlēt

2008-02-19T17:07:00.003+02:00

Vispirms nezinātajiem par personāžiem - woody šajā gadījumā ir Debian 3.0 izlaidums (un jā, tā ir atsauce uz Toy Story), kas iznāca nu jau tālajā 2002. gadā. Kā stabīlā Debian "relīze" tā vairs nav, tāpēc repozitoriji nav tik viegli sameklējami. Nerunājot par sevišķi kompilētām pakotnēm kā Bacula, kuru eksistenci speciālos repozitorijos priekš woody var tikai nojaust pēc tekstiem tīmeklī, jo paši repozitoriji sen vairs neeksistē.

Vispirms jāsaka paldies Debian par veco izlaidumu pakotņu krātuvju saglabāšanu uz speciāliem serveriem. Palīdzēja arī divas krātuves ar bacula un debconf uzkompilētiem tieši priekš Woody. Woody instalācijas CD attēlus var iegūt šeit, ja ir pamēģināt vispirms uz kādas vecākas kārbas, kā es to darīju.

Īsais variants ir sakraut visu /etc/apt/sources.list, apt-get update, apt-get install bacula-common bacula-fd vai ko jums tur vajag uzlikt. Lēnais ir likt forsēti par .deb pakotnei (ja nevar aktivizēt apt-get vai ir cita veida problēmas).

Patīkami, ka "sources" eksistence nodrošināja zināmu drošības sajūtu, ka woody bez sava "failu uzsūcēja" nepaliks. Gods un slava Debian un Ubuntu izstrādātājiem.

p.s. protams, šo visu uz nopietniem produkcijas serveriem lietojiet, ja spējat sekot drošības jaunumiem attiecīgajos kanālos. Ja nē, labāk lietot sarge, etch vai Dapper.

Tiem, kuriem pašiem patīk ķimerēties ap kerneli

2008-02-08T12:47:00.000+02:00

Tiem, kuriem patīk pašiem ķimerēties ap kerneli, reizēm gribās atmest initrd (failsistēmas attēls, kurā tiek ielikti modulārie iekārtu moduļi + failsistēmiņa ar pāris noderīgiem rīkiem) un atstāt visu smukā, vienkāršā kernelī. Tad ir jāņem vērā tas, ka Ubuntu/Debian pēdējie laidumi tam nav īsti domāti, tāpēc pēc noklusējuma šāda kerneļa izmantošana beigsies ar kodola "nosalšanu" un paziņojumu "Unable to open an initial console". Lai to salabotu, ir jāveic šādas darbības:
* Ielādējamies ar LiveCD, konsolē sudo bash, piemontējam pamatkatalogu zem /target
* Sameklējam un ieejam katalogā /target/dev
* Uztaisam ls -lah un redzam, ka tas ir tukšs (Šo direktoriju piemontē un "piedrazo" udev dēmons)
* Izveidojam divas nodes sistēmai, lai tā neapjuktu initrd "trūkuma" gadījumā:
mknod -m 660 console c 5 1
mknod -m 660 null c 1 3
* Restartējamies un ielādējam jauno kerneli

Mana rekomendācija gan ir visu veidot modulāri un veidot initrd failus, jo uz to būvējās visa Debian/Ubuntu sistēma. Mazo kerneli ir jēga veidot mazajām iekārtām - PDA, plaukstdatoriem, mobilajiem telefoniem.

Padoms: ja darbvirsmas uzstādījumi neielādējas kā nākas (GNOME)

2007-10-14T13:12:00.000+02:00

Kādas pāris nedēļās atpakaļ biju uzbūvējis GnuCash 2.2.1 versiju priekš sava Ubuntu Feisty, lai varētu nolasīt failu no Windows versijas. Instalācijas rezultātā pārrakstījās gconf bibliotēka, kas atbildēja par gconf parametru nolasīšanu no xml un parsēšanu. Viss bija labi līdz neatjaunināju apt-get un konstatēju, ka backports universe repozitorijā atrodās drusku oficiālāka versija. Atjauninot pakotni, gconf bibliotēka tika izdzēsta, līdz ar to pie nākošās ielādes un ielogošanās darbvirsma izskatijās briesmīgi.

Šīs problēmas risināšanai es izmantoju šādu komandu konsolē (CTRL+ALT+F1):
sudo apt-get --reinstall install gconf2 libgconf2-4 gcon2-common
Pēc šādas operācijas pārstartējam datoru ar komandu:
reboot

Pēc tam visam vajadzētu būt kārtībā.

Xvncviewer must die

2007-09-14T17:36:00.000+02:00

Beidzot, beidzot ir pienācis arī GNOME videi laiks, kad tiek piedāvāts sakarīgs VNC klients, kas tiek aktīvi izstrādāts kā Vino papildinoša programma (Vino ir GNOME sesijas VNC serveris, kas nodrošina salīdzinoši ērtu VNC ieslēgšanu/izslēgšanu, kā arī konfigurēšanu). Sauc to Vinagre, un tas jau ir sasniedzis 0.3 versiju. Cerams, ka izstrādātājs neapstāsies, un aizies līdz galam. Gaidām mērogošanas un šifrēšanas iespējas.

Pēdējā laikā esmu lietojis kombināciju x11vnc/ssh tunelis/xvnc4viewer, bet kaut kāda sakarīgāka klienta parādīšanās būtu ļoti apsveicama. Vēl varētu tik iekļaut, ka Vino izmanto ceturto VNC serveri un Vinagre iedotu automātisko ssh tuneļa izmantošanas iespēju.

Savukārt jau esošā Avahi aka Bonjour integrācija rullē. Vispār cerīgi.

Conexant HSF modema draiveris no Dell

2007-08-22T13:57:00.000+03:00

Jāsaka, daudz Dell ir kritizēts pagātnē (arī no manas puses), bet viņu attieksme pret Ubuntu kā atbalstāmo platformu izskatās nopietna. Dell ir izlicis lejupielādei draiveri Conexant HSF modemam (praktiski lielākā daļa modemu, kas ir laptopos šajās dienās). Pozitīvais visā tajā ir tas, ka pirms tam tas bija pieejams par 20$. Protams, viņu atbalstitajai Ubuntu/Kubuntu/Xubuntu versijai 7.04.

Uzzināts no šejienes. Raksts Direct2Dell blogā šeit. Drivaks pa taisno no šejienes.

Ja kādam ir Dell ar modemu, var pārbaudīt un noziņot komentāros, kā viss strādā.

Ubuntu uz Dell. Oficiāli. Tagad arī Eiropā.

2007-08-08T14:22:00.000+03:00

Anglija, Vācija un Francija ir valstis, kurās Dell ir sācis tirgot Ubuntu kā preinstalēto operētājsistēmu saviem laptopiem. Ir arī plāni par Ķīnu, kur sadarbība plānota arī ar Novell Suse Linux Enterprise Desktop tirgošanā. Kopā ar Red Hat ir domāts vēl plašāk veicināt servera gala risinājumu piedāvāšanu.

Acīmredzot izmēģinājums ar šāda tirgus izveidi ir devis rezultātus - Dell sakās esot apmierināts ar pārdošanas rezultātiem ASV - un turpinās tirgus nišas iekarošana.

Vai beidzot sākas vilnis, ko ir gaidijuši visi Linux darbavirsmas vides piekritēji? Redzēsim, bet piesardzīgam optimismam tomēr varam ļauties.

Darba gan vēl ir daudz. Apstāties nevajag. Bet pasmaidīt, manuprāt, drīkst.

Jaunumi iz kodola puses

2007-07-09T17:33:00.000+03:00

Tikko no Linusa virpmašīnas ir nocelts Linux kodols ar iededzināto versiju 2.6.22. Jāsaka, ar laiku pierodi pie pārsteigumiem un liekas, nekas jauns zem Linux saules nav sasniedzams. Bet nu...
Wifi staks pārstrādāts (darbs esot ritējis pusgadu vai pat vairāk), rezultātā wifi extentions tiks likvidētas (NetworkManager laikam būs šis tas jāpārstrādā), toties pateicoties tam, Linux Wifi draiveru skaits, kas tiks iekļauti kodolā, dubultosies, un ja vēl vecos kārtīgi pārkodēs, kvalitāti garantējot jūtami labāku. Pārvirpots arī FireWire atbalsts, kā arī audzis jūtami draiveru skaits. Jūtams ir tas, ka Linux komanda ir atguvusi pārliecību par savām darbībām un samērā revolucionāras izmaiņas tiek ieviestas neraustoties - laikam taču sistēma lietotājs => distra => kodola izstrādātāji strādā un liekas problēmas, ieviešot "bloatin edge" lietas kodolā, nerodas.

Cerams, ka tas viss rezultēsies ar to, ka Gutsijs būs vēl labāks dzelžu atpazinējs.

Ar labu vārdu...

2007-07-09T14:41:00.000+03:00

Skat, lielajā GNOME Planet ar labu vārdu pieminēts Toms ar savu darbu TietoEnator Latvia, kā arī pieminēta aplikācija, ar kuru Toms nesen Latvijas Ubuntu Planētā "zīmējās". Smukas Tango ikoniņas. Pasaule nudien ir maza. Protams, kā starptautiskais diplomātijas pamatlicējs tiek piesaugts alus ;)

Beidzot Desktop Effects arī strādā

2007-04-06T21:58:00.000+02:00

Gribējās atzīmēt to, ka beidzot ne tikai vizuālie gļuki manai video kartei ir izlaboti (tas notika Edgy), bet arī beidzot Compiz ir atbalstīts (pirms vēl nedēļas es vispār necerēju, ka tas ir iespējams, jo DE aktivizēšana deva pabaisu skatu). Slava un liels paldies visiem tiem koderiem, kas padarīja to iespējamu.
Jauki, ka daudzajiem "radeon" draivera lietotājiem Desktop Effects strādās uzreiz, bez ķimerēšanās. Tie pievienojas laimīgajiem Intel iebūvēto video karšu lietotājiem.
Kopā ar Restricted Drivers Manager tas DE aktivizēšanu padara vienkāršāku nekā uzinstalēt ATI draiverus Windows.

Kāpēc tāds prieks - nu jā, man ir ATI Technologies Inc Radeon RV100 QY [Radeon 7000/VE]. Tie kuri pārzin Radeon kā zīmolu, zin, ka 7000 sērija nebija no tām veiksmīgākajām, turklāt VE vispār bija karte-fiasko, tās OpenGL atbalsts bija zem katras kritikas. Bet tomēr koderi piedabuja to strādāt. Jauki.

Padoms: Ubuntu ielādes atjaunošana

2007-04-04T13:36:00.000+02:00

Daudzas reizes gadās, ka pēc Ubuntu instalēšanas ir likts Windows (parasti svaiga datora instalācija manā izpildījumā), kaut kas mainīts, likts varbūt cits distributīvs un pēkšņi vairs nevaram vai nu atrast GRUB (kļūdu paziņojumi lec ārā), vai smuki lādējas Windows un izvēle vairs netiek piedāvāta.

Ap internetu lasīju entos skaidrojumus, bet sapratu, ka neviens tā laikam nekad normāli to nav forumā nevienā ierakstījis. Tātad pa soļiem:

1. Ņemam Ubuntu LiveCD vai alternatīvo CD
2. Ielādējamies no tā instalācijas/darba režīmā
3. Piemontējam partīciju, uz kuras atrodas sistēma, piem. mount /dev/sda1 /mnt. Ja neatceraties precīzi partīcijas numuru, apskatiet disku ar cfdisk, piem. cfdisk /dev/sda, lai to noskaidrotu.
4. Tālāk laižam komandu grub-install: grub-install --root-directory=/mnt /dev/sda
5. Vola! Visam vajadzētu atgriezties savās vietās. Nē, chroot nevajag mocīt.

Priecīgās vēstis

2007-03-19T11:48:00.000+02:00

Sen aizkavējies bloga ieraksts, tāpēc iespējams ir pāris "out of date" fakti :)

Pirmā ir fakts, ka BEIDZOT pēc gandrīz gadus ilgušajām problēmām ar tulkojumu menedžmentu Launchpad Rosetta sistēmā beidzot viss ir kaut cik salāpīts un rezultātā jau Ubuntu Linux 7.04 versijai ir pieklājīga latviešu valoda lietotāja saskarnē (gan tikai pagaidām GNOME versijā, KDE ir vēl jauzlādē pa jaunu tulkojumi). Tie, kuri ir lietojuši Dapper un Edgy, noteikti atcerās stulbo situāciju, ka Computer bija iztulkots kā Bāra lete, utt. Mūsu centieni tos izlabot atdūrās pret faktu, ka Launchpad sistēmai bija nopietnas kļūdas, kuru izlabošanu tik vien varējām ietekmēt kā pievienojoties lielajam lokalizētāju korim, kas lamāja Cannonical koderus. Bet paldies Dievam, viss ir beidzies laimīgi un cerams ka nākotnē tādi čē pē puišiem nesanāks (tpu tpu tpu).

Šajā sakarā ir neliels uzsaukums visiem Ubuntu Feisty lietotājiem. Ja lietojat ikdienā latviešu valodas saskarni, lūdzu ziņojiet par visām atrastajām kļūdām Linux.edu.lv forumā, latviskošanas sadaļā. Jānorāda virkne, kāda tā tiek iedota un kādai tai jūsuprāt jābūt (der arī plašāki komentāri, vai arī vienkārši "nezinu, jūtās kaut kā nepareizi"), turklāt, ja varat, pievienojiet ekrānattēlu (ja ir nepieciešams plašāk paskaidrot dotā paziņojuma parādīšanās apstākļus).

Jāpiezīmē, ka, pateicoties Raivja un Linux.edu.lv aktivitātēm, aizaizpagājušo sesdienu notika pasākums, kur to visu varēja veikt "dzīvajā", jautrā bariņā. Rezultāti ir apmierinoši un šādi pasākumi, kā izskatās, notiks arī nākotnē. Cerams, ka izdosies piesaistīt kādu ieinteresētu valodnieku, tādējādi rodot iespēju atslīpēt tulkojumus maksimāli labi.

Otra lieta nav tik cieši saistīta ar Ubuntu, cik ar Linux un brīvo programmatūru kopsumā. Viens no lielākajiem "lāstiem" komercprogrammatūras ziņā uz Linux ir bijis Macromedia (tagad jau Adobe) Flash spēlētājs. Windows lietotāji ir pieraduši pie šī "murga", bet uz Linux tas rada daudz problēmas. Tiesa, tikko Adobe izlaida jauno Flash spēlētāja versiju priekš Linux, tādējādi atļaujot gan normāli skatīties video, gan beidzot pieļaujot normālu skaņas atbalstu (ar ALSA). Taču tas joprojām ir tikai x86 versijai (AMD 64 lietotāji var nemaz neiespringt), nerunājot vispār par citu arhitektūru lietotājiem. Arī Mozilla saimei domātais spraudnis neizceļās ar sevišķu stabilitāti (kā rezultātā esmu spiests lietot Firefox FlashBlock paplašinājumu - nevis tāpēc ka man reklāmas apnikušas, bet gan tāpēc, ka apnika pārstartēt pārlūkprogrammu trīs reizes dienā).

Kur tad ir tā priecīgā ziņa? SWF ir diezgan atvērts formāts, un kaut arī Macromedia/Adobe ir centusies uztaisīt visādus "navarotus", lai padarītu viņu Flash spēlētāju un arī sekojoši izstrādes rīkus par galveno spēlētāju tirgū, pagātnē ir bijuši centieni radīt brīvās programmatūras ekvivalentu vismaz spēlētājam. Un man tas bija neliels pārsteigums, ka swfdec bibliotēkas radītāji ir sasnieguši pakāpi, kad tā var tikt izmantota ne tikai animāciju spēlēšanai, bet arī pat video lūrēšanai YouTube. Jāpiezīmē ir tas, ka, pateicoties programmas dabiskajai atvērtībai, swfdec atbalsta ne tikai Gstreamer multimēdijas aizmugures jomā (domājams citas aizmugures varēs izveidot citu sistēmu lietotāji), bet arī atbalsta Cairo, rezultātā ja jums ir videokarte ar labu Compozite atbalstu, Flash animācijas nepārpotami būs skaidrākas, plūstošākas, utt.

Ilgi šito postu marinējot, vēl aktīvi ietestēju Feisty uz klēpjdatoriem, kurus man nācās instalēt, un rezultātā uztaisiju ekrānattēlu:

It kā jau parasts Feisty ekrānattēls, bet tomēr, kas mani iepriecināja:
* Intel labs laptops, lēts, ļoti labi darbina Desktop Effects "izejot no kastes" :) (apt-get install 915resolution haks vēl joprojām ir vajadzīgs, bet tomēr)
* Skaļuma regulēšanas pogas uz laptopa strādā "izejot no kastes", un plus vēl ir klāt nācis smuks skaļuma indikators ar smuki ieplūstošu un izplūstošu efektu (a la OS X)
* Kauč Wifi nepalaidu pilnībā, ar pāris apt-get komandām konkrēto Wifi var piedabūt strādāt (nav jārokās un jāhako teksta faili), turklāt korpusa Wifi poga strādā - man ir pāris laptopi, kuriem tā ir problēma
* Mūzikas koplietošana no citiem Rhythmbox utt. softiem, arī iTunes, strādā arī neatejot no kases

Gļuki ir, bet katrā ziņā ar katru relīzi ar lielāku pārliecību varu cilvēkiem instalēt uUbuntu un teikt, ka lai aizmirst Windows.

Ja ir problēmas ielādēties ar Ubuntu Feisty LiveCD/alternatīvo CD

2007-03-14T14:42:00.000+02:00

Ja ir problēmas ielādēties datorā ar Ubuntu Feisty LiveCD/alternatīvo CD, un simptomos var pieskaitīt vienkāršu iekārtu neatrašanu pie alternatīvā CD, kad instalācijai ir jāatrod no kurienes instalēties, vai arī LiveCD "nosprāgšanu" pie sākuma logo ar kustīgo progresa joslu, tad zāles varētu būt šādas:

1. Ieliekam LiveCD/alternatīvo CD
2. Startējamies no tā
3. Kad sākumā piedāvā izvēlēties un sāk skaitīt sekundes tā kā tāds unabomberis, tad izvēlamies pirmo izvēlni (bet nespiežam vēl enter), nospiežam F6, lai iegūtu kerneļa parametru rindu
4. tālāk, iegūtajā rindā apakšā zem izvēlnes, starp pārējo rindu un "usplash quiet --" komandām ievietojam komandu "hw-detect/start_pcmcia=false", un spiežam ENTER

Sīkāks paskaidrojums: Feisty kernelis ir ļoti jauns (tikko no Linusa slīpmašīnas nākušais 2.6.20) un tur ir problēmas ar PCMCIA apakšsistēmu, kas interesanti izpaužas tieši sistēmās, kurām PCMCIA apakšsistēmu parasti nav (stacionārajos datoros, piemēram). Tāpēc tas ir tikai "workaround", vislabāk būtu ziņot par šādas problēmas eksistenci www.launchpad.net kļūdu ziņošanas sistēmā, vienkārši aizpildot ziņojumu. It īpaši to rekomendēju, ja šī problēma parādās, testējot jaunākos Feisty izlaidumus (Herd5, utt.) uz laptopa un šis risinājums atļauj jums ielādēties.

Diena ar Ubuntu Feisty

2007-03-06T16:18:00.000+02:00

Ubuntu Feisty sāk nopietni pietuvoties finiša taisnei - kā nekā mēnesis vien palicis - un daudzo programmētāju, testētāju un malā stāvētāju-fanotāju darbs sāk nest redzamus augļus. Patīkami esmu pārsteigts par Herd5 stabilitāti un salīdzinoši mazo kļūdu skaitu, kas pavid ikdienā lietojot Feisty - sāk pat pavidēt cerības, ka šī relīze būs tikpat stabīla kā Dapper un ka Ubuntu kopiena ir ņēmusi vērā Edgy diezgan "ērkšķaino" ceļu uz zvaigznēm.

Feisty Fawn tuvošanos nevar nepamanīt arī #ubuntu-lv kanālā, kur daži cilvēki - tādi kā g1gaman - jau pacentušies Herd5 "uztupināt" uz salīdzinoši ekstrēmas sistēmas - 450 Mhz, 160 MB operatīvā un 4 GB cietais disks. Firefox gan startējas 7 sekundes, bet viss ir stabīls, tikai drusku palēns. Piemetot lielāku operatīvo, sistēma pat sāka "elpot" vairāk.

Viņš arī meta izaicinājumu citiem, sak, lai uzliek Ubuntu Feisty jaunāko uz vēl švakākas kastes (lēnāks procis, atmiņa). Kubuntu Feisty arī laikam ietu cauri, ja esat KDE lietotājs.

ELs_LV savukārt drusku papukojās, ka dažas lietas sabeigušās (foto automātiski nekačājas no aparāta) un galvenais Thunderbird pilnīgi atstiepis pekas pret mēnesi. Taču pēc updeitu veikšanas (man vismaz mājās rādija 173 atjauninājumus) viss atkal ierulēja ar nevaldāmu jaudu.

Intervija ar Ubuntu dibinātāju Marku Šatlvortu

2007-02-18T19:49:00.000+02:00

Now, what may happen in 2007 is that we suddenly feel desktops being very hot ground for innovation, and new ideas, desktop style ideas, coming through in Linux suddenly made the proprietary software guys feel like they have to catch up. Which is different of course [from] saying that 2007 will be a year when all suddenly really want to switch to Linux, but it could well be the year when suddenly Linux starts to pull ahead in terms of innovation with the pace of developments in change.

Šī frāze un vēl daudzas citas, kurām es piekrītu, ir pieejamas intervijā ar Marku Šatlvortu, kas ir paslīdējusi man garām, jo publicēta aizgājušā gada 29. decembrī. Šim vīram galva ir uz pleciem, piekrītat viņam vai nē.

Nouveau kodera "airled" LCA runa un citi bazari

2007-02-18T16:03:00.000+02:00

Kārtējā LCA konference, vairāk zināma kā Linux.conf.au, šogad notika no 15. - 20. janvārim, un tajā kā vienmēr bija ļoti daudz interesantu prezentāciju. Prātā palikušas trīs - Jono Bacon ar Jokosher prezentāciju (ja jums ir Feisty, silti iesaku to ievērtēt, tikai lieciet SVN versiju), Nouveau "Airled" prezentācija, kā arī PulseAudio prezentācija. Šoreiz vairāk par vidējo.

Tā kā es pirms tam rakstīju par Nvidia video karšu atvērtā koda draiveri Nouveau, un manis rakstītais izraisīja zināmu interesi, tad turpinu tēmu ar viena no galvenajām sejām Nouveau projektā airled prezentāciju augšminētajā konferencē. Prezentācija ir pieejama atvērtajā Theora formātā iekš Ogg čaulas (tāpēc paplašinājums .ogg). Var spēlēt VLC, RealPlayer 10 uz augšu, kā arī visi Ubuntu vides spēlētaji.

Labojums: šī pati intervija arī pieejama PDF formātā, protams, bez sulīgajiem airled komentāriem.

Manuprāt, jautra un saturīga uzstāšanās, uzzināju daudz jauna par video karšu "backengineering", kā arī Nvidia video karšu arhitektūru. Sakarīgi puiši, lai viņiem veicas.

Starp citu, neesmu pieminējis nopietnus viļņus kopienā sacēlušos divus Ubuntu tehniskās komisijas lēmumus - pirmais, Nvidia un ATI draiveri binārajā formā vēl netiks piedāvāti pie instalācijas kā noklusētais variants (tos tiks piedāvāts uzinstalēt, ja vēlēsieties ieslēgt vizuālos darbavirsmas efektus kontrolcentrā - manuprāt, ļoti elegants risinājums) Feisty izlaidumā, tas ir pārcelts uz nākošo relīzi, un otrais - PowerPC atbalsts pēc Feisty vairs nebūs oficiāls. Pirmajam pamatojumos ir ļoti nopietni argumenti, par kuriem man ir bijis satraukums, tāpēc priecājos, ka saprāts tomēr ņēmis virsroku - ne Beryl, ne XGL ir pilnībā gatavi, lai tos uzstādītu kā noklusēto variantu, binārajiem draiveriem vēl nav 100% infrastuktūra, lai tos būtu vienkārši uzstādīt (piemēram, ATI joprojām sagādā problēmas ar savu fglrx), turklāt Ubuntu visos iespējamos veidos sola atbalstīt Nouveau projektu - kas ir ļoti lieliski. Otrais lēmums varētu šķist netaisns, bet zināmā mērā ir loģisks - PowerPC platforma saka lēnām ardievas sakarā ar Apple agresīvo Intel ieviešanas politiku, kā aŗī cik noprotams, PowerPC platformas gadījumā kopiena pirms tam izdarīja vienalga vairāk nekā oficiālais atbalsts.

Ubuntu distributīvu kopai - 8 milijoni lietotāju

2007-02-16T10:38:00.000+02:00

Vismaz tādu ciparu min Ubuntu dibinātājs Šatlvorts šajā intervijā. Visticamāk, šis cipars no security ftp servera (kuram nav spoguļu un kurš ir vienīgais pasaulē, tādējādi pieslēgumu skaits ir ticams) unikālajiem pieslēgumiem pēdējā gada laikā. Savukārt šis blogs min arī šādus ciparus salīdzināšanai - Linux Counter min 29 milions lietotājus kā aptuveno atplēsi cik pasaulē varētu būt lietotāju; OS X tirgus daļa tiek minēta kā 20 milioni.

Vai Ubuntu varētu būt 25-28% no visiem Linux lietotājiem? Jā, tas ir diezgan reāli. Vai Linux lietotāju skaits varētu būt 29 milijoni? Jāskatās, cipari ir diezgan spekulatīva padarīšana, ja ir runa par statistiku, bet tiek pieņemts, ka pasaulē ir 500 milijoni datoru. Tātad, vai Linux lietotāji būtu 5,8% (ja ņemam rupju aprēķinu par 1 dators = 1 cilvēks)? Tāda iespēja pastāv, jo, manuprāt, Macintosh lietotāju ir mazāk, un tie ir apmēram 20 milijoni. Katrā ziņā Linux sen jau vairs nav 1%. Interesanti gan ir tas, ka tīmekļa statistika rāda raibu ainu. Mans pieņēmums ir tāds, ka mājas lietotāju un "poweruseru" Linux vidē nav sevišķi daudz, jo tie ir ļoti prasīgi pret vidi, tad Linux parasti izmanto plaša mēroga termināļu, skolu/universitāšu darbastacijām, savukārt tur prioritārās lapas ir drusku citas. Turklāt ļoti daudz kur, cik zinu un arī nojaušu, tomēr tiek likti aģentu plugini un lai tipa "būtu droši ka nekas nenoplīst" (lasi: mazāk bļāvieni atbalsta dienesta telefonos), tiek likts IE6 uz Windows XP.

Katrā ziņā Linux lietotāju skaits aug, un it īpaši pēdējā laikā ir audzis darbastaciju skaits. Daži argumentēs - kā, jo Latvijā diezvai jūt. Kā rāda pēdējo gadu prakse, Latvijā notiek daudz migrāciju uz Linux pilnībā, uz miksētiem tīkliem (Mac/Linux un Windows/Linux), taču par tām neviens skaļi nerunā. Cilvēki izvēlās vienkārši Ubuntu Linux (vai citu distribūciju) un nesaskata neko ārkārtēju, ka viņi izvēlas produktu, kas viņiem ir pa kabatai, kas strādā, ir stabīls un tā iespējas viņus apmierina.

Viņš ir šeit, jaunais varonis. Tagad "upgreidots" ar raķetēm.

2007-02-14T13:40:00.000+02:00

Šodien IRCNet kanālā #linux.lv Rich noziņoja, ka pēc ilgām cīņām ir iznācis ClamAV 0.90. Tie kuri varbūt nav lietas kursā - ClamAV ir brīvās programmatūras risinājums cīņai ar datorvīrusiem/tārpiem/zarazu. ClamAV spēks ir Wikipedia stila kontribūcija no lietotājiem - tie ir vīrusu "paraksti", pēc kuriem antivīrusu programmas atpazīst tos. Administrātoriem, kuri veido epasta serverus, ClamAV jau ir pierasta lieta, taču parastie lietotāji Linux vidē, var gadīties, pat nebūs to pamanījuši (tā kā cīņa ar vīrusiem Linux un Mac vidēs nav tik antagoniska kā Windows). Es biju patīkami pārsteigts, kad pirms kādiem trim gadiem atklāju šo programmu, par tās funkcionalitāti un veiktspēju.

Kas tad ir nācis klāt jaunajā versijā? Autori kautrīgi min tādas lietas kā dažādu pakotāju un arhivātoru atbalstu, tai skaitā RAR trešās versijas atbalstu (jaj!), tas ka sākot ar šo relīzi, datubāzē ir 90'000 tūkstoši vīrusu "parakstu", kā arī ClamAV ir iekļauts ļoti efektīvs pretpīkšķerēšanas (paldies Google par šo terminu) rīks, kas, pēc visām ziņām, strādājot tiešām labi. Vēl aprakstā pa vidam pavid tādi sīkumi kā ātruma/atmiņas efektivitātes uzlabojumi (daži gan vēl darbināmi eksperimentālā kārtā, gaidot savu apstiprināšanu stabīlajā līmenī), kas jau ir tradicionāli atvērtā pirmkoda/brīvās programmatūras jaunajām relīzēm. Iedūrās acīs arī tas, ka ir arī atbalsts paralēlajai skanēšanai - manuprāt, tas liecina, ka notiek nopietns darbs pie "dzīvā" jeb "real time" skanētāja, jo tas ir viens no nopietnākām prasībām tam.

Kas mani ļoti iepriecināja - un kāpēc šis posts vispār ir Ubuntu planētā - ir iemesls, ka ClamAV jaunā versija būs pieejama Feisty lietotājiem jau aprīlī. Patīkami, ka Feisty veidošanai tiek izmantots viss jaunākais, jo ir skaidrs, ka daudz kas, ko reportē kā kļūdas vecajā programmatūrā, jaunajā ir jau sen izlabots. Tas dos lielāku atdevi no distributīva uz "upstream", jo cilvēki strādās un testēs ar visjaunākajām versijām (kam nebūt nav jābūt nestabīlām, piemēram, man Feisty nu jau 2 nedēļas ļoti labi darbojas, turklāt pēdejie atjauninājumi tiešām neko nav salauzuši).

Pāris karstie jautājumi par Ubuntu.lv planētu

2007-02-13T16:25:00.000+02:00

Tā kā līdz ar Ubuntu.lv planētas atvēršanos ir parādījušies pāris jautājumi, kas tiek uzdoti atkal un atkal, provēšu atbildēt no savas kā viena no iniciatora puses:

Kāpēc planēta ir tikai par Ubuntu? Kāpēc nav lielāka planēta, par citiem distributīviem vai PCBSD, FreeBSD, Fedora, utt.?

Ubuntu.lv planēta ir Latvijas Ubuntu kopienas realizēta ideja ar domu apvienot visus lasošos un rakstošos "blogētājus" par Ubuntu vienā redzamā vietā. Tās mērķis nav strikti regulēt tās saturu - kaut arī ir svarīgi ievērot saturisko integritāti, par ko ir diskutēts zemāk -, bet veicināt kopienas savstarpējo komunikāciju par Ubuntu Linux visos iespējamos veidos. Un galvenais tomēr ir - mēs to daram sava prieka pēc, tās mērķis nav radīt Ubuntu distribūcijas hegemoniju Linux vidē Latvijā vai arī padarīt Ubuntu par PR megazvaigzni. Netveriet to visu tik ļoti nopietni :)

Starp citu, Planet Planet programmatūras uzstādīšana ir tik vienkārša, ka ir pat drusku neizprotami, kāpēc citu distribūciju/programmatūras/utt. fani jau sen nav izveidojuši šādus planet agregātorus par citu distribūciju tēmām Latvijā. Piemēram, BSD fani, manuprāt, sen jau ir savu planētu pelnījuši (cik zinu, blogotāju par BSD distribūcijām ir pietiekami), un cik ir nācies dzirdēt, tad Linux Centrs arī ir izteicis gatavību veidot līdzīgu planētu pat par visām ar atvērto pirkmodu un brīvo programmatūru saistītajām tēmām. Turklāt tas ir gatavs piedāvāt hostēšanu, ja tāda ir nepieciešama.

Kāpēc tas un tas raksts xyz tika publicēts Ubuntu.lv planētā, ja tas nav pa tēmu? Tā nav pareizi!

Ņemsim vērā, ka Ubuntu.lv planēta ir knapi nepilnu nedēļu veca, tāpēc tajā vēl daudz kas nav līdz galam atslīpēts. Daudzi arī nav izpratuši, ka vēlams tagot/postēt rakstus ar labi redzamu saikni ar Ubuntu. Un tomēr - ja pat pēc visas "iesilšanas" parādīsies drusku no tēmas nobīdījušies raksti, mēs neiebildīsim - galvenais ir lai tas ir saistīts ar Ubuntu kopienu. Piemēram, Amarok apraksts ir stabīli iekļaujams planētas sinticētajos rakstos, kā arī jautājums par to, kā kurš izmanto VPN (kas starp citu ir interesanta tēma zem Ubuntu un Linux vispār), savukārt rakstus par wifi rūtera konfigurēšanu vajadzētu tomēr atstāt ārpus planētā publicējamo rakstu lauka.

Tātad, ir iespējams, ka planētā raksti varbūt ne vienmēr pilnībā attieksies uz Ubuntu (kaut rakstītāji ir aicināti pastiprināti ievērot tēmas integritāti), kā arī rakstītais ne vienmēr saskanēs ar Ubuntu kopienas viedokli. Taču Ubuntu.lv planētas mērķis ir radīt kopienas sajūtu, kurā mīt dalībnieki ar dažādiem viedokļiem. Tādējādi brīžiem šie viedokļi var būt arī "beztēma" attiecībā uz Ubuntu.

Tā kā visi ir aicināti blogot, komentēt, izteikt savu viedokli, diskutēt, strīdēties un salabt un rast kopēju viedokli (vai atšķirties no tā). Esiet aicināti mūsu planētā.

Kāpēc AddDefaultCharset direktīvai Apache ir jāmirst

2007-02-08T14:47:00.000+02:00

Pilnībā pievienojos šim viedoklim par Apache direktīvu AddDefaultCharset. Labi domāts risinājums lapām, kurām nav savs kodējums (tādējādi radot iespēju tās viltot), taču rezultātā noklusētajās instalācijās lapas ar saviem kodējumiem metatagos tiek grūstas ārā norādītā noklusētajā formātā, kas piem. no Windows-1257 (zināma kā ISO-13 kodējuma) uztaisa ļoti neizprotamu ķeburu rindu. Admiņi apmūlsuši čeko lapu enkodējumus, konfigurācijas, bet nespēj saprast.

Zāles šai problēmai: vienkārši sameklējiet savā Apache1.3/2.x pamatkonfigurācijā (/etc/apache/apache.conf vai /etc/apache2/apache2.conf, atkarībā no versijas) AddDefaultCharset, un pielieciet komentāra zīmi # tās rindas sākumā. Līdz ar šo soli visām lapām pašām būs jānorāda, kādā kodējumā tās ir jāskatās, tāpēc sekojiet, lai nerastos problēmas.

OpenXML kā standarta "bīdīšana" jeb kā nevajag piespiest citus ar varu mīlēt sevi

2007-02-07T10:40:00.000+02:00

Ir pagājuši jau vairāki mēneši, kopš OpenDocument formāts ir ieguvis ISO un IEC sertifikātu ISO/IEC 26300:2006. Tas nodrošina to, ka OpenDocument ir izgājis cauri divām standartizēšanas organizācijām - OASIS un ISO - un ir ieguvis atzinību kā standartizēts formāts, kuru var droši izmantot ikdienā aplikācijās, kā arī informācijas glabāšanā.

Lielākai daļai parasto datorlietotāju ODF ir zināms kā noklusētais formāts OpenOffice.org un KWord programmās (Paplašinājumi attiecīgi odt, odc, ods Writer, Calc un Impress programām). Ir arī saprotams, ka vairāk vai mazāk šis formāts ir nopietns katalizātors, lai veicinātu atteikšanos no absolūtas Microsoft Office dominances šajā laukā. Var diskutēt, ka OpenOffice.org ir vietas, kas neatbilst kāda Exceli spēcīgi "rubijoša" cilvēka apziņai par biroja programmatūru kā tādu, bet kopsumā tā ir vērā ņemama alternatīva.

Taču protams Microsoft nekad nav gulējis dīkā, ja ir jutis, ka viņa naudas straumei var kāds traucētu plūst (Pēc finanšu datiem, neviena cita divīzija joprojām neienes naudu plusos, izņemot Microsoft Office un Windows). Daudzi nopietni cerēja, ka ISO piešķiršana OpenDocument liks Microsoft apdomāties, un tas iekļaus atbalstu šim formātam savā biroja programmatūrā. Galu galā, WordPerfect atbalsts Microsoft Office tā arī nav radījis nopietnus draudus Billa komandai. Taču iespējams, ka tieši standarta atvērtība un "bezkontrole" lika Microsoft sajust sēra smaku un rezultātā dzima OpenXML - samocīts, negatavs, standartu veidošanas principiem neatbilstošs XML formāts, kuru Microsoft pasludināja par vieno un vienīgo, ko tas ir gatavs ir atbalstīt. Pati pirmā tika nokritizēta license - varat lietot, bet neceriet uz patentu atlaidēm - zem kuras tika izlaista OpenXML specifikācija, bet vēlāk tika kritizēti arī daudzie tehniskie aspekti. Pat no drošības viedokļa ODF ir soli priekšā Microsoft piedāvātajam variantam.

Izskrējis cauri , Microsoft cerēja, ka ISO ļaus viņiem iziet formālo apstiprināšanu mēneša garumā, lai paspētu uz nopietnāku Microsoft Office Vista laišanu pasaulē. Ātrais process ir mēnesis, taču to var apturēt kaut viena dalībvalsts, kura iebilst pret paātrināto variantu. Tā kā OpenXML specifikācija ir 6000 lapas (salīdzinājumam, ODF specifikācija bija aptuveni 700 lapas, un tad jau atskanēja bļāvieni, ka tas ir par daudz), tad mēneša laikā to nav iespējams NOPIETNI izvērtēt. Tāpēc izskatās, ka vismaz trīs valstis ir iebildušas pret šo ātro procesu. Tas nozīmē, ka zibeņkarš neizdosies, un Microsoft būs jāseko garajai un nogurdinošajai standarta apstiprināšanai, kuras laikā tajā iespējams tiks veikta ne viena vien izmaiņa. Katrā ziņā tas ir noteikti vismaz pusgads, kura laikā ODF varēs nostiprināt savas pozīcijas. Sasumējot kopā ar pieaugušo industrijas atbalstu, jāsaka, ka .doc un .xls dominances laiki nedaudz, bet neapturami tuvojas beigām.

Gstreamer, maksas kodeki un kopienas "sāpe"

2007-02-05T23:22:00.000+02:00

Linux.com ir publicējis kārtējo interesanto rakstu, šoreiz par Gstreamer galvenā virzītājspēka-uzņēmuma "Fluendo" jauko piedāvājumu - komerciālajiem spraudņiem Windows Media, Doubly AC3, kā arī MP3, kas nodrošina 100% funkcionalitāti Gstreamer sistēmas ietvaros (Totem, Rhythmbox, utt.). Cenas sākot no 7 euro, pakas (piemēram, visi pieejamie Windows kodeki) kopā maksā tikai nedaudz vairāk.

Raksts ir labs ar to, ka tas daudz apskata diezgan jūtamo kopienas "liekulību" attiecībā uz maksas kodekiem - visi zin, ka visvieglāk skatīties DVD, baudīt DivX filmas un ķūrēt Quicktime filmu reklāmiņas iekš www.quicktime.com ir ar ffmpeg un/vai w32codecs palīdzību. Taču tikpat daudz arī mēs apzinamies, kad tuvākajā nākotnē tie nebūs legāli veidi, tādējādi šādus risinājumus nevar piedāvāt ne distribūcijas ar maksas atbalstu un programmatūru, ne arī mazie risinājumu izstrādātāji.

Līdz šim.

Patīkami dzirdēt no Kristiana Šālera, ka pērk kodekus centīgi - tieši kā es domāju - lielo migrāciju veicēji, e-kiosku veidotāji, publisko risinājumu izstrādātāji, kur publiska kodeka lietošana ir jālicenzē, gribi to vai nē. Tas liecina, ka viņa ideja bija pareiza. Un tas liecina, ka Fluendo būs viens no pamatinstrumentiem, kas nodrošinās Linux videi leģimitāti šajā jomā.

Un tas viss dos beigās Fluendo naudu, lai attīstītu Ogg un Dirac konteineru formātus, Vorbis, FLAC, Theora un Speex kodekus, kā arī lai stiprinātu Gstreamer sistēmu, kas arvien nopietnāk sevi piesaka Linux darbavirsmas vidē (Pitivi un Jokosher, izmantojot Gnonlin komandu kopu, ievirza Gstreamer jau pavisam svešos ūdeņos). Jāsaka, tas viss, pa spīti lielai komūnas pretestībai.

p.s. "liekulība" pēdiņās, tāpēc ka ja godīgi, mums jau nav bijis lielas izvēles. Jā, man mājās mūzika glabājas FLAC. Bet tas arī viss.

Tuvojās relīžu laiks...

2007-02-05T10:25:00.000+02:00

# Ir iznācis Ubuntu Linux Feisty Fawn Herd3 jeb trešā beta LiveCD disku izlaidumiem. Pats uzliku Herd2 ar updeitiem pēc cīnīšanās ar neielādēšanos uz savas sistēmas (es nebiju viens savā sāpē), un varu teikt, ka Feisty turpina labās tradīcijas, kas tika aizsāktas ar Dapper un Edgy izlaidumiem - stabīls, tīrs, twīkots desktops ar jūtamiem ātruma uzlabojumiem. Zinot, kādas izmaiņas ir Feisty Fawn "bakendā", pārņem patīkamas izjūtas, "ticot un gaidot" uz jauno Ubuntu izlaidumu.

# Ir iznācis arī jaunais Linux kernelis ar versijas numuru 2.6.20 (tas pats starp citu arī liek skriet Feisty Fawn) ar milijards jaunām un interesantām fīčām. Laika logi starp relīzēm kļūst arvien lielāki (šitas kernelis bija 2 mēnešus ražošanā, tā laikā tika veikta Mortona -mm atzara stabīlo lietu ievietošana galvenajā kernelī), taču fīču saraksts iekš ChangeLog vairs neietilpst pat 20 kilobaitos. Ir skaidrs, ka 2.6.x sērija ir nostabilizējusies un visi kaut cik ir samierinājušies ar aktīvo izstrādes variantu (iepriekšējie stabīlie kerneļa zari netika tik aktīvi izstrādāti, tāpēc relīžu izmaiņas bija daudz mazākas). Tas arī ir paātrinājis visādu jauno "fīču" nonākšanu Linusa kernelī no distributīvu variantiem (pat arī no OLPC un Nokia iekārtām domātajiem variantiem), kam, manuprāt, ir ļoti pozitīva iezīme, jo veicina lielāku savstarpējo sadarbību, nevis sēdēšanu ar saviem atzariem katram savā kaktā.

LinuxPrinting maina nosaukumu un jumta organizāciju

2007-01-26T15:17:00.000+02:00

Ir notikusi patīkama konsolidācija - vecais LinuxPrinting.org ir paņemts jaunā Linux Foundation (OSDL un Free Standards Group apvienotais pasākums) paspārnē, integrēts viņu lapā un ir saņēmis jauku Web divi punkts nulle tipa dizaina "updeitu". Ja kas, LinuxPrinting datubāze tiek ļoti regulāri papildināta ar jauniem draiveriem, tā kā...ja ir kāda iekārta, kas nepakļaujas jūsu "diktatūrai" zem Linux, meklējiet draiverus un padomus, komentārus un idejas jaunajā OpenPrinting mājas lapā.

Latvijas Ubuntu Kopienas sanākšana #4

2007-01-13T02:26:00.000+02:00

Ceturdien ļoti draudzīgā gaisotnē LU Linux Centrs notika Latvijas Ubuntu Kopienas sanākšana numur 4. Bija ieradies neliels, es pat teiktu kompakts skaits cilvēku (bez manis Orvils, Atoms, MZM, Krampo, Leo arī bija sākumā), kurus patiesi interesēja skartās tēmas, tādējādi diskusija bija strauja, bet draudzīga. Daži labi centās piešķilt saviem mīļajiem datoriem otru ...emmm...procesoru :) (protams attālināti, protams ka Gentoo) un īpaši diskusijās neiesaistijās (sveiciens, Atoms!) :D

Ja drusku nopietnāk, tad apspriesto tēmu un lēmumu saraksts ir atrodams šeit. Man patika, ka koncentrējāmies uz tām lietām, kas svarīgas, un necēlām lielas gaisa pilis. Tagad galvenais ir izdarīt ieplānoto līdz nākošajai sanākšanai, lai tad varētu priekšāstādīt rezultātus un varbūt tādējādi drusku uzkurbulēt tautu kopējiem varoņdarbiem.

Ubuntu Feisty kaujas plāni

2007-01-08T01:40:00.000+02:00

Gribēju šo arī šeit iemest apskatei - kopš Launchpad uztur tādu iespēju kā specifikāciju uzturēšanu un rediģēšanu, ir izveidotas ļoti daudzas specifikācijas un šeit ir tās galvenās, kuru autori cer tās realizēt līdz ar Feisty izlaišanu. Tur ir gan acelerētais Xorg, gan izglītošana sakarā ar binārajiem draiveriem, kā arī daudzu citu jauku lietu. Laba lasāmviela tiem, kuriem rūp Ubuntu un Linux darbavirsmas nākotne.

Nouveau un Nvidia

2007-01-08T01:18:00.000+02:00

Nu jau ilgāku laiku - kādus 3 mēnešus - sev publisku uzmanību ir piesaistījuši Nouveau projekta puši. Šo vīru veikums laikā, ka sakarā ar Ubuntu izstrādātāju ierosinājumu nākošajā izlaidumā Feisty pieļaut noklusējamo bināro draiveru instalēšanu ir izraisījusies ļoti nokaitēta diskusija par mūsu atkarību no divu kompāniju - Nvidia un ATI - nevēlēšanās izdot karšu specifikācijas, ir ļoti svētīgs. Lai arī daudzi sākumā ļoti skeptiski vīpsnāja un apšaubija šāda projekta jēgu - atpakaļinžinierēt sarežģītu video karti, kas pietam izmanto GPU, nav tas pats, kā tādā pašā veidā dabūt pie "dziesmas" tīkla karti - projekta mājas lapa tiek pieminēta arvien biežāk un biežāk. Vislielāko interesi manī izraisija iespēju matrica (features matrix), kurā zaļo plankumu (t.i. funkcionalitāte ir atkosta) ir cerīgi daudz. Protams, kāmēr neredzēsim reāli strādājošu atvērtā koda draiveri kurš varēs palaist Beryl, tikmēr būs grūti noticēt, ka tas ir iespējams. Bet ja izdosies, tad laikam būs jāpiekrīt senam teicienam, ka apņēmīgus cilvēkus ir grūti apturēt un ka runāšana par un pret bināriem draiveriem ir tikai gaisa karsēšana - ja neko nespējam mainīt, tad ir jāķeras pie darba.

Tie, kuri vēlas "ķerties pie darba" un palīdzēt kaut nedaudz projektam, var to darīt ar reģistra dumpu palīdzību. Ja jums ir kāds eksotisks Nvidia čipsets, vai vienkārši vēlaties pielikt savu roku lielajā darbā, kā arī zināt pietiekami daudz konsoles komandu, varat mēģināt paspēlēties ar REnouveau. Tā ir programmiņa, kas palaiž 3D acelerācijas komandas un skatās datora reģistru pierakstus, tādējādi provējot uztaustīt, ko savā starpā "čato" binārais draiveris un Nvidia video karte.

Ja esat nolēmis piedalīties, virzieties par šādiem soļiem:
1. Vispirms programmas prasības.
+ Tai ir jābūt salīdzinoši modernai Nvidia video kartei, TNT un pirmās paaudzes Geforce varētu arī nestrādāt;
+ Otrais, jums ir jābūt reāli strādājošam binārajam nvidia Xorg draiverim uzinstalētam un uzkonfigurētam;
+ Trešais, Beryl un XGL/AIXGL vajag izslēgt, lai netraucē programmas datu vākšanai;
+ Ceturtais, datoram jābūt izstrādātāja komplektam - gcc, glib, utt., jo REnuveau ir jākompilē no CVS, jo tā nemitīgi tiek papildināta;
+ Piektais, datorā ir jābūt uzstādītam cvs;
+ Sestais, ir jābūt uzinstalētiem libsdl-dev un libsdl-gfx1.2-dev "headeriem" (paktoņu nosaukumi Ubuntu sistēmai);
+ Septītais - pārliecinieties, vai jūsu kartei nav dumps jau izdarīts. Vispirms jums ir jāiegūst čipseta numurs. To var izdarīt ar lspci komandu:
lspci | grep VGA
Kur vajadzētu būt pieminētam NV čipsetam ar tālāk sekojošo divu ciparu kodu, piemēram, NV40. Vai arī, kā es biju spiests darīt, izmantojiet cat un grep iespējas attiecībā uz Xorg failiem:
cat /var/log/Xorg* | grep NV
Ja kaut kur pavid NV ar diviem cipariem kā izvēlētā karte, tad esat dabujis īsto, piem., kaut kas tāds:
(**) | |-->Device "NVIDIA Corporation NV44 [GeForce 6200 TurboCache]"

2. Pieņemsim, ka viss augstāk minētais ir izdarīts. Ķeramies pie reālās "gaļas". Vispirms lejupielādējam REnouveau ar cvs palīdzību, veicot šādu komandu konsolē:
cvs -z3 -d:pserver:anonymous@nouveau.cvs.sourceforge.net:/cvsroot/nouveau co -P renouveau

Tas izveidos direktoriju renouveau, kurā tad atrodas programmas kods. Tagad ieejam šajā direktorijā:

cd renouveau
Un veicam programmas kompilēšanu ar komandu make all. Ja visas atkarības augšminētās būs izpildītas, tad rezultātā kompilācijai jābeidzas bez kļūdu paziņojumiem un jūs iegūsiet palaižamo failu renouveau.

3. Palaižam Xorg, izmantojot bināro acelerēto draiveri "nvidia", bet bez XGL vai AIGLX.

4. Atveram savu mīļāko termināļa programmu un palaižam renouveau programmu šādi:
cd renouveau
./renouveau

Programmas darbības laikā vēlams neko nedarīt, un noņemt peles kursoru no loga, kuru atver šī programma. Pēc parastās programmas aptuveni 7 - 10 minūšu laikā programma būs savu darbu pabeigusi un rezultātus ierakstījusi lielā čupā teksta failu ar paplašinājumu txt.

5. Tālāk seko neliela Bash muskuļu izkustināšana. Izstrādātāji prasa, lai txt faili būtu sazipoti ar gzip -9. Sanāca uzveidot nelielu skriptiņu, kuru palaidu programmas direktorijā:

#!/bin/bash
for i in $( ls *.txt );
do
gzip -9 $i
done

6. Tālāk izveidojam direktoriju ar čipseta un PCI ID numuru nosaukumā, pārvietojam visus failus programmas mājas direktorijā ar paplašinājumu *.gz uz jaunizveidoto direktoriju, un sazipojam to:

mkdir n44-0161 (Manā gadījumā tā bija.PCI ID numuru jūs varat noteikt no tekstu failu nosaukuma, trešā ar svītrām atdalītā četru ciparu daļa)
mv *.gz n44-0161
tar nv44-0161.tar.gz n44-0161/7. Pēdējais solis ir nogādāt iegūto arhīvu ar dumpiem draivera izstrādātājiem. Ir vairākas iespējas - ja negribat ķēpāties, nosūtiet man uz pecisk pie gmail punkts com, un es to nodošu izstrādātājiem. Vai arī, varat izmantojot IRC, pieslēgties Freenode tīklam (irc.freenode.net), un pieslēgties #nouveau kanālam, kurā iemest linku, kur esat uzlicis savu dumpu (piem, http://www.serveris.lv/~lietotajs/n44-0161.tar.gz) un informējiet par to marcheu vai citu izstrādātāju.

NTFS rakstīšana Linux un ne tikai

2007-01-08T01:16:00.000+02:00

Esmu drusku atpalicis no miksēto sistēmu lietotāju dzīves. Nu jau betas statusā ir ienācies FUSE līmeņa NTFS failu sistēmas draiveris ntfs-3g, kurš atbalsta arī rakstīšanu. NTFS ir failu sistēma, ko izmanto Windows NT saime - Windows NT, Windows XP, Windows 2003, kā arī Windows Vista. Jāatgādina, ka Linux standarta NTFS draiveris visu laiku ir slimojis ar "tikai nolasīšanas" iespēju. Rakstīšana, kaut arī bija pieejama, tika izmesta no draivera, jo tā radīja visādus gļukus un bojāja datus. Tad nu duālās ielades lietotāji ilgu laiku bija atstāti lietot vienu atsevišķu partīciju kā FAT32 kopējiem datiem, vai arī instalēt Windows XP uz FAT (kas nevienmēr ir iespējams, kā arī nav sevišķi droši).

Pats neesmu provējis vēl to pielietot dzīvē, bet te ir arī labs HOWTO, kurā aprakstīts, kā uzstādīt šo draiveri lietošanai pēdējā stabīlajā Ubuntu izlaidumā Edgy Eft. Jāātzīmē, ka draiveris ir FUSE, kas ir jauki, jo neprasa pārkompilēt kerneli.