Kā top Raspberry PI

Ne gluži tieša saistība ar Linux, brīvo programmatūru, vai atvērto pirmkodu, bet tomēr - šeit Reuters reportāža par to, kā Lielbritānijā top Raspberry PI sistēma uz platītes (ko var iegādāt par 20 - 30 Ls). Šobrīd daļu no mikroshēmām vēl ražo Ķīnā, bet arī to ražošanu plāno pārvest uz Lielbritāniju. Izskatās ka nelieliem apjomiem ražot šajā pusē (vismaz no Lielbritānijas puses) arvien vairāk attaisnojas vieglāka menedžmenta, augstākas ražošanas kvalitātes un transporta izmaksu dēļ.

Pašam šobrīd mājās arī stāv B modelis un gaida vasaru, kad lielais mācību finišs būs beidzies. Tajā pašā laikā Raspberry PI kopienā Google+ parādās arvien jauni un ļoti interesanti pielietojumi.

GNOME 3.2 tusiņš

Lai gan visur jau esmu izziņojis lai tiek arī šeit - šo piektdien, 30. septembrī, plkst. 17:00 Latvijas Universitātes Linux centrā sagaidam GNOME 3.2 ar nelielu pasākumu. Aicināti visi kas vēlas parunāties, uzzināt ko vairāk un varbūt lūgt padomu vai palīdzību http://linuxcentrs.lv/node/3596

Ja nestartējas ar unetbootin veidots zibatmiņas Ubuntu instalācijas disks

Unetbootin ir ērta un efektīva lietotne zibatmiņas instalācijas disku veidošanai, taču tā piedāvā automātiski lejupielādēt tikai Ubuntu darbvirsmas iso diskus, tāpēc ja vēlaties instalēt Ubuntu serveri no USB pirmais loģiskais solis būtu lejupielādēt atsevišķu ISO un izmantot atsevišķa faila norādi. Taču šādi veidots zibatmiņas disks dažreiz neļauj instalēt sistēmu no sevis, jo instalēšanas programma nespēj atrast CD iekārtu, kurā būtu instalācijas faili. Izrakājos, izmēģinājos un tīklā uzgāju šādu instrukciju:

If you get "Incorrect CD-ROM detected" error on detection stage, reboot, press F6 and then ESC to go to manual boot line editing, and add the option 'cdrom-detect/try-usb=true'.

 Vēl vairāk par visādām palaišanas problēmām no USB zibatmiņām var lasīt šajā jaukajā Ubuntu wiki lapā https://help.ubuntu.com/community/Installation/FromUSBStick

Awstats statistika PDF formātā

Šodien nācās ātri izveidot statistiku vienai iekšējai lapai un to darot uzdūros interesantai lietai, ko pirms tam nebiju izprovējis - PDF ģenerēšanu. Tas ir ļoti ērti, ja vadībai/atbildīgajam cilvēkam dati ir nepieciešami pārskatāmā formātā. Ģenerētam HTML ir problēmas ar attēliem un uz tīmekļa servera ne vienmēr to var ātri izdarīt.

Tad nu ņemam palīgrīku no awstats pakotnes awstats_buildstaticpages.pl un izvadām html dokumentus, no kuriem pēc tam uzreiz automātiski uztaisam PDF (ceļš uz rīku ir no Fedora/CentOS/Redhat sistēmas, Ubuntu/Debian atšķirsies):

/usr/share/awstats/tools/awstats_buildstaticpages.pl -config=majas.lapa.lv -output -staticlinks -dir=/direktorija/kur/nolikt/html -buildpdf

Beigās iegūstam gan smukus HTML, gan parocīgu PDF, ko iedot priekšniecībai.

Notestē GNOME 3 vidi VirtualBox vidē!

Beidzot tas brīdis ir klāt - VirtualBox koderi ir salāpījuši pāris problēmas savā kodā un jaunākā VB versija 4.0.8, kas lejupielādējama no produkta vietnes, nodrošina iespēju notestēt GNOME Shell (GNOME 3 vides galvenā sastāvdaļa), nepārinstalējot sistēmu un neizejot no savas produkcijas sistēmas. Lai to darītu, izmantojiet gnome3.org lejupielādējamo dzīvo sistēmu (uz OpenSUSE bāzēto) ar versijas numuru 1.3.0 (tiešā lejupielāde šeit). Atsaucei - informācija iegūta no dzīvās sistēmas veidotāja bloga.

Kādu laiku atpakaļ līdzīgi roka tika padota arī Canonical Unity. Beidzot abas populārākās "jaunā viļņa" vides ir pieejamas testam VirtualBox. Par to liels prieks, jo galvenais ir dot iespēju lietotājam izvēlēties un novērtēt jaunumus, neiespringstot par datora pārinstalēšanu un USB/CD-ROM sagatavošanu.

p.s. neaizmirstiet ieslēgt 3D paātrināšanu virtuālās mašīnas iestatījumos.

Ubuntu un Unity solu solī ir klāt!

Sveiciens visiem jaunajā ērā! Beidzot ilgi gaidītā revolucionāri evolucionārā Ubuntu versija 11.04 ar Unity kā galveno grafisko saskarni ir klāt. Kā esmu minējis, ar šo laidienu saistās daudz dažādu diskusiju, strīdu, šaubu, slavinājumu... Galvenokārt tas ir zināmā mērā drosmīgā soļa dēļ nomainot veco mīļo GNOME Panel pret Unity. Tiesa, joprojām GNOME Panel ir pieejams un joprojām nevienam nav liegts instalēt papildus grafiskās vides - Ubuntu kā atvērtā sistēmā viss tas ir iespējams. Tomēr noklusētā vide ir noklusētā, un to lietos neapšaubāms vairākums Ubuntu lietotāju.

Kas tad ir jauns? Vispirms jau Unity - ja kāds vēl nezin, tad tā ir Canonical pašu izstrādātā grafiskā vide, kas darbojas uz GNOME platformas (šajā laidienā vēl tiek izmantots pārbaudītā un stabīlā 2.32 versija, taču nākotnē plānots pāriet uz 3.0). Tātad savā būtībā vide nemainās tik radikāli, kā mainās "skatījums" uz to. Canonical un Maikls ir ļoti detalizēti piestrādājuši pie savas vīzijas par to, kādai vajadzētu būt nākotnes lietojumvidei. Ja esat iepriekš mēģinājuši Unity vecajās versijās, varu ieteikt to izmēģināt vēlreiz, jo darba apjoms, kas ieguldīts Unity noslīpēšanā, ir apjomīgs un uzlabojumi ir labi pamanāmi. Otrs ir ļoti daudzie papildinājumi Ubuntu Software Center (Ubuntu programmatūras centrs), kur beidzot ir nopietni piestrādāts pie maksas programmatūras pirkšanas, caurskatīšanas, recenziju došanas un novērtēšanas. Jāpiezīmē, ka pieejamās maksas programmatūras apjoms palielinās katru dienu. Vēl protams jaunajā Ubuntu atradīsiet daudzu lietotņu jaunākās versijas, tai skaitā LibreOffice 3.3 programmatūru, kas ir OpenOffice.org turpinājums un kura izskatās labāk kā nekad. Arī noklusētā multimediju atskaņošanas programmatūra ir nomainīta uz Banshee 2.0, kas izskatās eleganti un pievilcīgi un, starp citu, ir pieejama arī lietošanai Microsoft Windows vidē.

Šis laidiens iezīmē arī nelielu seperātismu GNOME pasaulē. GNOME vide ir piedzīvojusi savu trešo lielo laidienu, un tā noklusēti piedāvā GNOME Shell grafisko vidi, kas lai arī nedaudz, bet atšķiras no Unity (RedHat bezmaksas distribūcijas Fedora jaunākā versija piedāvās šo vidi kā noklusēto, tā iznāks maija beigās, šeit var lejupielādēt šis versijas betas dzīvo sistēmu izmēģināšanai un salīdzināšanai). Jāpiezīmē ka abas grafiskās čaulas Unity un GNOME Shell "stāv" uz pārējās vides (GNOME un GTK+ bibliotēkas) pleciem un Canonical sola, ka tai nav plānu atdalīties ar savu GNOME versiju un nākošajos Ubuntu laidienos šā gada rudenī un nākošā gada pavasarī tā izmantos jau jaunā GNOME 3 iespējas (kas starp citu ir daudz piemērotākas Unity funkcionalitātes nodrošināšanai nekā stabīlā, bet funkcionāli nepilnīgā vecā versija).

Lai arī daudzi lietotāji saskata šādā sācencībā lielus trūkumus kā vides fragmentāciju, kopumā programmu palaišana un izskats abās vidēs nemainās un arī ieplānotie attīstības virzieni ir ļoti līdzīgi. Tāpēc manuprāt šis ir patīkami satraucošākais laiks GNOME pastāvēšanas vēsturē un ceru ka abu grafisko čaulu draudzīga sacencība novedīs pie ērtākas datora lietošanas mums visiem. Arī ceru, ka rūpīgi izstrādātā Unity vide neliks vilties gan jaunpienācējiem, gan "vecajiem bukiem".

GNOME 3 ir klāt. Ko nu? Svinam! :)

Tas ir klāt. Par spīti izaicinājumiem, ģimenes strīdiem (Maikls un Ubuntu puiši gan GNOME ir sirsnīgi apsveikuši ar laidienu, tā kā varbūt vēl viss nav zaudēts strīdos patiesību meklējot), ticības zudumiem sev un pasaulei GNOME 3 ir klāt. Ja ir vajadzīgs piemērs teicienam "Kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus", tad GNOME projekta pašreizējais stāvoklis varētu būt ļoti dzīvs piemērs.
Par to, kādi izaicinājumi un kādas problēmas vajāja GNOME projektu var izlaisīt daudzās vietās (mana jau iepriekš pieminētā netīrās veļas mazgāšana GNOME un Canonical ģimenē GNOME Planet). Pašu GNOME 3 veidotāju intervijas divās daļās par nu jau aizgājušo vēsturi varam lasīt GNOME Journal līdz ar skaisti uzrakstītu pamatinformāciju par to, kas tad ir tas jaunais, skaistais un izaicinošais GNOME jaunajā versijā, kā arī aizraujoši jaunumi Python un GTK+ komplekta programmētājiem.
Ja gribat uzzināt ko vairāk, ir pieejamas gan laidiena piezīmes (pirmo reizi latviski), kā arī gnome3.org vietne (pēdējā brīdī pievienotas angliskās virknes gan drusku bojā mūsu tulkojumu :)).
GNOME 3 sastāv no vairākām jaunām lietām - GTK+3, kas ir tiešām jauna cipara cienīga rīkkopa, kuras iespējas un robežas ir jūtami izpletušās ar šo laidienu. Otrā lieta protams ir izaicinoši savādākais GNOME Shell (Man patīk. Vai tev arī - pārbaudi izmantojot Fedora dzīvo sistēmu CD). Ir skaidrs, ka šis gads būs "karsts" ar diskusijām pa tēmu GNOME Shell versus Canonical Unity versus GNOME 2/GNOME 3 'rezerves variants'. Jā, nepārklausījāties, GNOME 3 ir pieejams arī klasiskais GNOME Panel variants (kā rezerves variants ja video karte neatbalsta 3D nepieciešamajā līmenī GS videi), pie tam šī lietotne ir pamatīgi iztīrīta no vecām kļūdām. Apakšā ir noticis milzīgs bibliotēku konsolidācijas un kļūdu labošanas process, tā kā vislielākos plusus redzēsim tad, kad programmētāji sāks portēt savas programmas.
Beigās piepildīšu, ka manas bažas nav piepildījušās - Ubuntu portēs Unity uz GNOME 3. Jā, joprojām būs izvēle kuru čaulu tad īsti lietot, bet to tad jau var atstāt lietotāja ziņā.
Gandrīz aizmirsu - dziļa paklanīšanās Rudolfam, kurš ar savu centību panāca to, ka GNOME 3 latviešu valoda ir viena no oficiāli atbalstītajām ar saviem 93%. Uz 3.2 plānojam sākt ķerties klāt lietotāju rokasgrāmatām.

LAKA kopsapulce 2011

Pēc diezgan ilga laika, LATA dibināšanas un tās lobija pirmajām veiksmēm beidzot vēlamies tikt skaidrībā, kurā virzienā gribam virzīt Latvijas Atvērtā Koda Asociāciju - un vai vispār to kaut kur virzīt. Ja atceramies, tas bija pirmais mēģinājums apvienot līdzīgi domājušos atvērtā pirmkoda jomā. Daudz kas no iecerētā ir izdevies. Vēl vairāk, iespējams, nav izdevies. Taču tam visam nāk klāt apziņa, ka kaut kas paliekošs ir ticis paveikts.

Šobrīd domubiedri no Latvijas Atvērto Tehnoloģiju Asociācijas tīri labi virzās uz priekšu atvērto standartu un tehnoloģiju popularizēšanas jomā valsts pārvaldē. Taču ir jomas, kurās mūsuprāt mēs kā organizācija joprojām varētu paveikt kaut ko lietderīgu. Tāpēc esam nolēmuši sasaukt kopsapulci šā gada 26. februārī, plkst. 12, Latvijas Universitātes Linux Centrā, lai tiktu skaidrībā ar savu pagātni un nākotni. No iespējamajām diskusiju tēmām varu pieminēt, ka varētu diskutēt par semināru tālāko attīstību, kā arī ir doma par LAKA pārveidi par lielo atvērtā pirmkoda/atvērto datu organizāciju pārstāvniecību Latvijā - un sākot šo domu ar OpenStreetMap. Jebkurā gadījumā - ja jums ir idejas, kā attīstīt LAKA, ko mēs varētu darīt kā kopienas organizācija - esat laipni gaidīts mūsu kopsapulcē.

Ripojot

Pa ilgiem laikiem ir laiks un vieta kaut ko ierakstīt šeit. Izmēģinu jauno Blogger oficiālo Android klientu, ripojot uz lekcijām. Izskatās daudz labāk nekā es cerēju, koderi pamatīgi nopūlējušies. Šodien vēlāk uzrakstīšu par Gnome 3 sagaidīšanas svētku idejām.

Kas notika vakar - OpenStreetMap Latvijas kopienas sanāksme #2

Sveiki visiem svētdienā!

Vakar notika nu jau otrā OSM kopienas sanākšana šajā gadā, kurā mēs diskutējām, runājām un dalījāmies idejās un padomos kā labāk veidot OpenStreetMap karti. Paldies visiem, kas bija par klātbutni un idejām. Sausais atlikums - esmu sācis veidot OpenStreetMap iesācējiem draudzīgu dokumentāciju, kuras progresu var redzēt šeit, kā arī papildināt un attīstīt Latvija OSM Wiki lapu. Viesturs Zariņš ir apzinājis, kas un kā notiek ar teritoriju detaļplānojumu importu un kas jāņem vērā, tos ieviešot OSM kartē. Otrs karstākais jaunums protams ir Bing ortfoto attēli un atļauja tos izmantot OSM kartes veidošanā. Apzinājām šajos ortfoto Latvijā vislabāk attēlotās teritorijas, kā arī skaidrojām, ko darīt ar nobīdi, kas ir novērojama gandrīz visās vietās (salīdzinoši LĢIA ortfoto, ko esam iepirkuši pērn un šogad, ir ļoti labi piesaistītas koordināšu tīklam). Par spīti visiem šķēršļiem Pēteris Caune (aka cuu508) demonstrēja pirmos praktiskos ieguvumus - Rīgas Ķengaraga ēku konturu zīmējumu. Katrā ziņā Bing ir izmantojams, bet ir jāseko līdzi, cik ļoti sakrīt jau uzzīmētās ielas ar ortfoto redzamajām, un ja tās ļoti atšķiras, izmantojot redaktoru funkcionalitāti, šie attēli jāpieskaņo kartei (nevis otrādi).
Plaši arī diskutējām par sabiedriskā transporta tagošanu kartē un klātesošie tika iepazīstināti ar OpenStreetMap Eiropas veidotāju detalizēti izstrādāto sabiedriskā transporta tagošanas shēmu, kas, lai arī oficiāli vēl nav apstiprināta, tiek izmantota, lai attēlotu ļoti daudzās Eiropas lielajās pilsētās (Šeit arī atrodams labs šīs shēmas diskusiju dokuments, kurā atrodama plaša analīze un iespējamo pieturvietu shēmas). Šie abi dokumenti ir radušies, paplašinot un attīstot 'Unified stoparea' ierosinājumu.
Beigās ar prieku varu atzīt, ka šis gads OSM Latvijas kopienai ir bijis ražīgs. Cerams ka turpināsim tādā pašā garā nākošgad. Ja vēlies piedalīties, nāc un darbojies! Darāmā pietiks visiem :)

OpenSteetMap kopienas sanāksme

Visi OSM atbalstītāji un interesenti ir laipni aicināti rīt, 11. decembrī plkst. 11tos uz kopienas pasākumu. Būs kopienas jaunumu iztirzāšana, referāti, pamācību sniegšana, diskusijas par OSM nākotni. Nodrošinām siltu tēju.

Aicināti arī tie, kas ir tikai dzirdējuši, kas tas tāds OpenStreetMap ir un grib uzzināt vairāk. Gaidīsim!

p.s. protams, tas viss notiek LU Linux Centrā, Raiņa bulvārī 19

Ubuntu podkāsts #1

Bez lielām fanfārām nododu jums pirmo kucēnu - Ubuntu podkāsta pirmo raidījumu. Divu Pēteru spēks, atvērts podkāsts atvērtiem cilvēkiem. Rock on :)

Kritika un ieteikumi (tie kuri nepaspēja Twitterī izteikt savu sāpi) - komentāros.

Cik vienkārši nopirkt klēpjdatoru ar labu Ubuntu Linux atbalstu

Tā kā parasta, ikdienišķa lieta, bet tā mani tik patīkami pārsteidza, ka gribēju drusku padalīties priekā.

Sakarā ar Google Summer Of Code aktīvo tuvošanos finišam ir radusies nepieciešamība sasparoties. Tiesa, ir arī socializēšanās plāni kā braukšana pie māsas un svaiņa uz Cēsīm, kā arī pēc tam kurss tiks uzņemts uz Tūju. Tā kā pārbraucieni daudz, toties laika maz, klēpjdators vajadzīgs kā ēst Google Summer of Code otras puses pabeigšanai. Šim nolūkam ilgi štukoju, domāju, beigās tomēr apciemoju "RD Electronics" vietējā supermārketā Daugā. Kas mani patīkami ir pārsteidzis, ka praktiski visi klēpjdatori tiek piedāvāti bez Windows (tiesa, ar Lypus Linux, kas nekādu lielo godu nedara), un kas pats interesantākais - ORDI darbvirsmas datori ar Ubuntu Linux. Tad nu atvēlēju daļu no jau pārskaitītās Google Summer of Code naudiņas un piepildīju sen loloto sapni. Tiesa, drusku sirds drebēja, jo Acer Aspire pagātnē ir drusku bijusi "fail" statusā attiecībā uz Linux darbvirsmas atbalstu.

Taču mājās atnākot, "atsūknējot" Ubuntu Linux ISO un ieripinot to USB zibatmiņā ar iebūvēto USB startēšanās disku veidotāju, tiku patīkami pārsteigts. Pirmām kārtām, absolūti viss strādāja - sākot no grafiskās kartes, platā ekrāna, klaviatūras funkciju taustiņiem un beidzot ar bezvadu tīkla adapteri. Praktiski pieslēdzos mājas bezvadu tīklam, palaidu instalatoru un aizgāju paēst vakariņas.

Datora modelis zināšanai ir Acer Aspire 5738ZG. Tam ir ATI Mobility Radeon ar 1 GB atmiņu, atbalstīts gan radeon (brīvajā draiverī), gan fglrx (spēļu baudītājiem, jo radeon ne visus 3D trikus māk). Atšķirība no Intel video kartēm ir tāda, ka šai šis gigabaits ir uz visiem laikiem. Tam ir Atheros AR928X bezvadu adapteris, kas tiešām ir labi atbalstīts kernelī. Pārējie dzelži nāk no Intel, kurš par spīti visam vilties neliek. Strādā iesnaudināšana.

Kopumā - ļoti laba sajūta.

Kartē atzīmējot Cēsis

Ir pagājusi vairāk nedēļa kopš pasākuma un gribējās padalīties iespaidos un pateikties visiem, kas bija ieradušies pirmajā nopietnajā OpenStreetMap Latvijas kopienas organizētajā kartes veidošanas pasākumā (jeb mapping party) Cēsīs. Lai arī tuss sanāca īsāks nekā plānots, tas "iestartēja" Cēsu kartēšanu ar pamatīgu jaudu - un par to liels prieks. Kopā bija ieradušies apmēram 10 cilvēki. Pasākuma sākumā vispirms iepazināmies ar šī brīža stāvokli Cēsīs, tad pieredzējušie kartētāji kā Ričards un Viesturs iepazīstināja visus ar pamatnoteikumiem un veidu, kā tiek vākta informācija par apkārtni - ielu nosaukumi, māju numuri, gājēju pārejas, ielu statuss, nogriešanās vai iebraukšanas liegumi, un protams - informācijas punkti (angliski zināmi kā POI - Point Of Interest). Jautājumu sesijas laikā man pašam radās atziņa, ka ir jāveido dokumentācija iesācējiem latviešu valodā, pēc kuras varētu viegli vadīties un viss nebūtu jāstāsta 100 reizes (turklāt katru reizi kaut ko piemirstot piebilst). Lai nu kā, pēc garām runām par tagošanu un komandu sektoru sadalīšanas ķērāmies pie darba. Pašai kartēšanai daudz laika neatvēlējām, taču pasākuma mērķis nebija vienā piegājienā pacelt visu iespējamo - Cēsīs ir divi aktīvi kartētāji Jānis un Kārlis, kuri ikdienas darbos garām staigājot izdarīs daudz vairāk - bet galvenokārt parādīt, kā tas viss notiek.

Mēs ar Viesturu izvēlējāmies paklaiņot pa Festivāla un Akmens ielu rajonu. Pārliecinājāmies, ka Cēsinieki ir kārtīgi pastrādājuši, zīmējot ielas un to nosaukumus - tādējādi vien atlika vērot apkārti, piefiksēt zonējumu, braukšanas ierobežojumus, ceļu virsmas un māju numurus un citus sīkumus. Šoreiz bijām apbruņojušies ar informatīvu materiālu, ja nāktos skaidroties ar kādu dusmīgu privātmājas saimnieku. Taču lai arī mūsu māju numuru fotografēšanu pavadīja domīgi skatieni, šoreiz bez tā iztikām. No otras puses, ar informāciju sagatavota šāda tikšanās var izvērsties arī pozitīvi, informējot cilvēkus par brīvi pieejamo un labojamo karti.

Tā kā citi bija ar divām vai četrām riepām zem sēžamvietas, apbraukātā un apstaigātā teritorija bija diezgan iespaidīga. Vēl arī jāpiezīmē, ka pirms pasākuma nopirkām no LĢIA ortfoto Cēsīm, Ikšķilei un Valmierai. Rezultātā mums nebija jāuztraucas tik daudz par GPS "treisu" precizitāti, kā par to esamību vispār - jo ir vietas, kur lidmašīnas fotoaparātu modrā acs vienkārši nevar izspiesties cauri (lielas meža takas, ceļi mežā, mājas, kas aizslēpušās aiz kupliem kokiem). Cilvēki arī izmēģināja "GPS + digitālais fotoaparāts" salikumu, un bija ļoti pārsteigti par JOSM redaktora spēju salikt fotogrāfijas tur, kur nepieciešams pēc GPS ceļa.

Pēc pusotras stundas aktīvas kartēšanas atgriezāmies norunātajā sākumpunktā pie Cēsu pils muzeja un devāmies uz Cēsīs manuprāt vienu no labākajām kafejnīcām 'Cafe Popular' apkopot iespaidus un rezultātus. Tā nu košļājot ļoti garšīgās picas demonstrējām izstaigātos ceļus un fotouzņēmumus. Galvenokārt parādījām, kā apstrādāt iegūtos datus, kā sasaistīt fotokameras pulksteni ar GPS laiku, pēc kā vadīties, tagojot datus, u.c. īstenu OSM kartētāju paņēmienus. Ir skaidrs, ka ar vienā šādā sesijā pilnīgi visu izskaidrot nav iespējams, bet cerams, ka tas deva iniciatīvu meklēt papildus informāciju.

Kopumā esmu apmierināts ar to, ko iespējām šajā pasākumā salīdzinoši īsā laikā. Arī priecē Cēsu kartētāju entuziasms un interese pašā procesā. Lai arī ik pa brīdim kopienā izskan protesti par ortfoto izmantošanu, jo tie gandē kartēšanas prieku, nepiekritīšu, jo ortfoto dod diezgan labu precizitāti "tam, kas tur lejā", bet nu galīgi nepasaka, kas "tas" tāds ir. Līdz ar to kartēšana ar kājām vai riteņiem izvēršas par interesantu faktu medīšanas spēli, un ievietotie dati kartē ir daudz uzticamāki, jo ir precīzāki, kas padara ar kājām veikto ģeogrāfisko datu "aptauju" daudz vērtīgāku.

Ceru nākošo pasākumu izvērst Ogrē, kas visticamāk notiks augusta pēdējās nedēļās. Sekojiet informācijai - un labu jums kartēšanu!

OpenStreetMap Cēsis 2010 - 10. - 11. jūlijs

Sveiki visiem kartētājiem!

Drusku haotiski, bet tiek organizēts pirmais OpenStreetMap Latvijas kopienas atvērtais pasākums Cēsīs, 10. - 11. jūlijā (nākošās nedēļas nogalē). Šobrīd pateicoties pāris kopienas aktīvistiem, Cēsis OSM kartē sāk izskatīties arvien skaistāk. Pasākuma scenārijā ir ne tikai palīdzēt un papildināt jau paveikto, bet arī iepazīstināt jauniesācējus ar OSM kartēšanas un tagošanas paņēmieniem, diskutēt par OSM Latvijas kopienas attīstību un plāniem, kā arī vienkārši izbaudīt intelektuāla tusiņa burvību.

Sīkāka informācija par pasākuma plānu tiks publicēta nākošās nedēļas sākumā.

Semināra "Ubuntu Linux un Windows savietojamība - problēmas un risinājumi" runātāji un tēmas

Atgādinām, ka seminārs notiek 3. jūlijā, Latvijas Universitātes Linux Centrā.

Sākam 10:00

* Pēteris Krišjānis un Rudolfs Mazurs - Resursu koplietošana
izmantojot Samba programmatūru
* Rudolfs Mazurs - Skolas datora tīkla pārcelšana uz Ubuntu Linux
* Pēteris Krišjānis - Ar ko aizstāt Microsoft Exchange plānošanas un
e-pasta sistēmu?
* Aigars Mahinovs - Alternatīvo klientu pieslēgšana Microsoft Exchange

Pauze 12:00

* Linards Liepiņš - Windows programmu darbināšana Ubuntu Linux vidē
* Kārlis Šteinbergs - Grāmatvedības programmatūras piemērošana darbam
Linux vidē izmantojot Wine
* Gints Polis - Grāmatvedības programmatūra Horizon Ubuntu Linux vidē

Pauze 15:00

Diskusija, jautājumi un atbildes

Autortiesības, AKKA/LAA un nauda

Twittersfērā uzdūros superīgajam Ciparu niezes blogam un ļoti interesantajam rakstam par AKKA/LAA budžetu. Apskatam un komentējam pie Ciparu niezes raksta. Labais.

p.s. jā, autortiesības ir svarīga tēma atvērtajam pirmkodam :)

Seminārs "Ubuntu Linux un Windows savietojamība - problēmas un risinājumi"

Parasti Ubuntu Linux ir pārliecinoša alternatīva, kad uzņēmējs vai iestādes vadītājs grib samazināt IT izmaksas. Taču ko darīt, ja nevar pāriet pilnībā uz Ubuntu Linux vai savietojamām tehnoloģijām? Ja grāmatvedei ir jālieto Windows? Ja uzņēmums ir liels un pāreja ir jāplāno pakāpeniska? Kā nodrošināt dokumentu apmaiņu... ar citiem uzņēmumiem un iestādēm? Visi šie jautājumi tiks atbildēti seminārā "Ubuntu Linux un Microsoft Windows savietojamība - problēmas un risinājumi". Pasākumu rīko Ubuntu Latvijas kopiena sadarbībā ar Latvijas Universitātes Linux Centru. Pasākums notiks 3. jūlijā, no plkst. 10 līdz 18, Latvijas Universitātes Linux Centrā.

Plašāka informācija par runātājiem un skartajām tēmām vēl sekos!

Valve Steam izplatīšanas platforma un spēles oficiāli būs pieejamas Linux videi

Interesanti, ka neviens Ubuntu planētā nav vēl uzrakstījis par šo jaunumu.

Tātad, leģendārās spēļu sērijas 'Half-Life' izstrādātājs Valve ir izlaidusi 'Steam' programmatūras izplatīšanas platformu un spēles Mac OS X videi, portējot arī 'Source' grafisko dzinēju uz OpenGL (oriģināli Windows platformai tika izstrādāta Direct3D versija). Līdz ar šo laidienu ir arī oficiāli apstiprināts, ka Linux versija šim komplektam tiks izlaista vasaras beigās - t.i. šā gada augustā. Interesanti ir arī tas, ka līdz šim daudzi man zināmi lietotāji kā galveno argumentu Windows paralēlai lietošanai ir minējuši tieši Valve spēles 'Counterstrike: Source', 'Team of Fortess 2', un protams 'Half-Life 2' sērijas spēļu nepieejamību dabiskajā variantā Linux videi. Tagad šāda iespēja tiks dota. Ir arī pirmās atsauksmes, ka salīdzinot ar emulēto (parasti Direct3D => OpenGL emulācija) versiju OpenGL versija OS X vidē izskatoties vienkārši pasakaini.

Vai šī ir indikācija, ka PC spēļu izstrādāji sāk saprast, ka viņu potenciālais tirgus ir arī Mac OS X un Linux vides lietotāji? Redzēsim. Katrā ziņā šī ir ļoti svarīga ziņa gan Linux vides faniem, gan regulāriem lietotājiem, gan arī komerciālās programmatūras izstrādātājiem.

p.s. jā, viena svarīga detaļa - ja jums ir jau Windows Steam klients iepirkts ar spēlēm, jums nekas nebūs otreiz jāmaksā par Mac vai Linux klienta lietošanu. Ļoti patīkami un reti mūsdienu komercprogrammatūras pasaulē.

Jaunā Ubuntu Linux ir klāt! Iepazīstieties ar gaišo lūsi!

Ubuntu kopiena sadarbībā ar Canonical piedāvā kārtējo Ubuntu Linux ilgtermiņa atbalsta versiju 10.04, sauktu par “Lucid Lynx” jeb gaišo lūsi. Šajā operētājsistēmā ir pieejama visa mājai, darbam un skolai vajadzīgā programmatūra. Tajā iekļautas jaunākās atvērtā pirmkoda programmas un tehnoloģijas, no Mozilla Firefox un OpenOffice.org līdz Linux kodolam.

Ubuntu Linux 10.04 ir veidota kā sociāla platforma – integrētās lietotnes Gwibber un Empathy padara ērtāku publisko un privāto saziņas tīklu, tai skaitā Twitter, Facebook, MSN un Google Talk, lietošanu.

Šajā versijā Canonical piedāvā arī jaunos Ubuntu One tiešsaistes produktus: sinhronizēto datu glabātuvi katram Ubuntu lietotājam un digitālās mūzikas veikalu, kas atrodams ne tikai tīmeklī, bet arī Ubuntu mūzikas atskaņotāja saskarnē.

Protams, ir arī rīki mācību un biroja darbam, tai skaitā OpenOffice.org jaunākā versija, daudz ātrāka un ar uzlabojumiem, kas Microsoft Office lietotājiem atvieglos pāriešanu uz brīvo programmatūru.

Ubuntu Linux ir labs latviešu valodas atbalsts – latviskota saskarne, ir zilbjdales un pareizrakstības rīki latviešu valodai OpenOffice.org un citās programmās. Saskarnes valodu ir viegli nomainīt arī pēc instalēšanas. Pateicoties Ubuntu Latvijas kopienas darbam, Ubuntu Linux saskarnes tulkojums kļuvis pilnīgāks un precīzāks.

Daudzi tehnoloģiskie jauninājumi nav acīmredzami, bet nodrošina labāku lietojamību – piemēram, iPhone un iPod Touch atbalsts mūzikas atskaņotājos. Liels darbs ir ieguldīts profesionāļiem paredzētajā Ubuntu Server, atstrādājot virtualizācijas atbalstu, kas noder arī mākoņskaitļošanā.

Lai redzētu, dzirdētu, aptaustītu Ubuntu Linux un uzzinātu ko vairāk par Ubuntu Linux Latvijā, esat gaidīti 30. aprīlī plkst. 16:00 Latvijas Universitātes Linux Centrs datorklasē, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.