Priecīgās vēstis

Sen aizkavējies bloga ieraksts, tāpēc iespējams ir pāris "out of date" fakti :)

Pirmā ir fakts, ka BEIDZOT pēc gandrīz gadus ilgušajām problēmām ar tulkojumu menedžmentu Launchpad Rosetta sistēmā beidzot viss ir kaut cik salāpīts un rezultātā jau Ubuntu Linux 7.04 versijai ir pieklājīga latviešu valoda lietotāja saskarnē (gan tikai pagaidām GNOME versijā, KDE ir vēl jauzlādē pa jaunu tulkojumi). Tie, kuri ir lietojuši Dapper un Edgy, noteikti atcerās stulbo situāciju, ka Computer bija iztulkots kā Bāra lete, utt. Mūsu centieni tos izlabot atdūrās pret faktu, ka Launchpad sistēmai bija nopietnas kļūdas, kuru izlabošanu tik vien varējām ietekmēt kā pievienojoties lielajam lokalizētāju korim, kas lamāja Cannonical koderus. Bet paldies Dievam, viss ir beidzies laimīgi un cerams ka nākotnē tādi čē pē puišiem nesanāks (tpu tpu tpu).

Šajā sakarā ir neliels uzsaukums visiem Ubuntu Feisty lietotājiem. Ja lietojat ikdienā latviešu valodas saskarni, lūdzu ziņojiet par visām atrastajām kļūdām Linux.edu.lv forumā, latviskošanas sadaļā. Jānorāda virkne, kāda tā tiek iedota un kādai tai jūsuprāt jābūt (der arī plašāki komentāri, vai arī vienkārši "nezinu, jūtās kaut kā nepareizi"), turklāt, ja varat, pievienojiet ekrānattēlu (ja ir nepieciešams plašāk paskaidrot dotā paziņojuma parādīšanās apstākļus).

Jāpiezīmē, ka, pateicoties Raivja un Linux.edu.lv aktivitātēm, aizaizpagājušo sesdienu notika pasākums, kur to visu varēja veikt "dzīvajā", jautrā bariņā. Rezultāti ir apmierinoši un šādi pasākumi, kā izskatās, notiks arī nākotnē. Cerams, ka izdosies piesaistīt kādu ieinteresētu valodnieku, tādējādi rodot iespēju atslīpēt tulkojumus maksimāli labi.

Otra lieta nav tik cieši saistīta ar Ubuntu, cik ar Linux un brīvo programmatūru kopsumā. Viens no lielākajiem "lāstiem" komercprogrammatūras ziņā uz Linux ir bijis Macromedia (tagad jau Adobe) Flash spēlētājs. Windows lietotāji ir pieraduši pie šī "murga", bet uz Linux tas rada daudz problēmas. Tiesa, tikko Adobe izlaida jauno Flash spēlētāja versiju priekš Linux, tādējādi atļaujot gan normāli skatīties video, gan beidzot pieļaujot normālu skaņas atbalstu (ar ALSA). Taču tas joprojām ir tikai x86 versijai (AMD 64 lietotāji var nemaz neiespringt), nerunājot vispār par citu arhitektūru lietotājiem. Arī Mozilla saimei domātais spraudnis neizceļās ar sevišķu stabilitāti (kā rezultātā esmu spiests lietot Firefox FlashBlock paplašinājumu - nevis tāpēc ka man reklāmas apnikušas, bet gan tāpēc, ka apnika pārstartēt pārlūkprogrammu trīs reizes dienā).

Kur tad ir tā priecīgā ziņa? SWF ir diezgan atvērts formāts, un kaut arī Macromedia/Adobe ir centusies uztaisīt visādus "navarotus", lai padarītu viņu Flash spēlētāju un arī sekojoši izstrādes rīkus par galveno spēlētāju tirgū, pagātnē ir bijuši centieni radīt brīvās programmatūras ekvivalentu vismaz spēlētājam. Un man tas bija neliels pārsteigums, ka swfdec bibliotēkas radītāji ir sasnieguši pakāpi, kad tā var tikt izmantota ne tikai animāciju spēlēšanai, bet arī pat video lūrēšanai YouTube. Jāpiezīmē ir tas, ka, pateicoties programmas dabiskajai atvērtībai, swfdec atbalsta ne tikai Gstreamer multimēdijas aizmugures jomā (domājams citas aizmugures varēs izveidot citu sistēmu lietotāji), bet arī atbalsta Cairo, rezultātā ja jums ir videokarte ar labu Compozite atbalstu, Flash animācijas nepārpotami būs skaidrākas, plūstošākas, utt.

Ilgi šito postu marinējot, vēl aktīvi ietestēju Feisty uz klēpjdatoriem, kurus man nācās instalēt, un rezultātā uztaisiju ekrānattēlu:


It kā jau parasts Feisty ekrānattēls, bet tomēr, kas mani iepriecināja:
* Intel labs laptops, lēts, ļoti labi darbina Desktop Effects "izejot no kastes" :) (apt-get install 915resolution haks vēl joprojām ir vajadzīgs, bet tomēr)
* Skaļuma regulēšanas pogas uz laptopa strādā "izejot no kastes", un plus vēl ir klāt nācis smuks skaļuma indikators ar smuki ieplūstošu un izplūstošu efektu (a la OS X)
* Kauč Wifi nepalaidu pilnībā, ar pāris apt-get komandām konkrēto Wifi var piedabūt strādāt (nav jārokās un jāhako teksta faili), turklāt korpusa Wifi poga strādā - man ir pāris laptopi, kuriem tā ir problēma
* Mūzikas koplietošana no citiem Rhythmbox utt. softiem, arī iTunes, strādā arī neatejot no kases

Gļuki ir, bet katrā ziņā ar katru relīzi ar lielāku pārliecību varu cilvēkiem instalēt uUbuntu un teikt, ka lai aizmirst Windows.

Ja ir problēmas ielādēties ar Ubuntu Feisty LiveCD/alternatīvo CD

Ja ir problēmas ielādēties datorā ar Ubuntu Feisty LiveCD/alternatīvo CD, un simptomos var pieskaitīt vienkāršu iekārtu neatrašanu pie alternatīvā CD, kad instalācijai ir jāatrod no kurienes instalēties, vai arī LiveCD "nosprāgšanu" pie sākuma logo ar kustīgo progresa joslu, tad zāles varētu būt šādas:

1. Ieliekam LiveCD/alternatīvo CD
2. Startējamies no tā
3. Kad sākumā piedāvā izvēlēties un sāk skaitīt sekundes tā kā tāds unabomberis, tad izvēlamies pirmo izvēlni (bet nespiežam vēl enter), nospiežam F6, lai iegūtu kerneļa parametru rindu
4. tālāk, iegūtajā rindā apakšā zem izvēlnes, starp pārējo rindu un "usplash quiet --" komandām ievietojam komandu "hw-detect/start_pcmcia=false", un spiežam ENTER

Sīkāks paskaidrojums: Feisty kernelis ir ļoti jauns (tikko no Linusa slīpmašīnas nākušais 2.6.20) un tur ir problēmas ar PCMCIA apakšsistēmu, kas interesanti izpaužas tieši sistēmās, kurām PCMCIA apakšsistēmu parasti nav (stacionārajos datoros, piemēram). Tāpēc tas ir tikai "workaround", vislabāk būtu ziņot par šādas problēmas eksistenci www.launchpad.net kļūdu ziņošanas sistēmā, vienkārši aizpildot ziņojumu. It īpaši to rekomendēju, ja šī problēma parādās, testējot jaunākos Feisty izlaidumus (Herd5, utt.) uz laptopa un šis risinājums atļauj jums ielādēties.

Diena ar Ubuntu Feisty

Ubuntu Feisty sāk nopietni pietuvoties finiša taisnei - kā nekā mēnesis vien palicis - un daudzo programmētāju, testētāju un malā stāvētāju-fanotāju darbs sāk nest redzamus augļus. Patīkami esmu pārsteigts par Herd5 stabilitāti un salīdzinoši mazo kļūdu skaitu, kas pavid ikdienā lietojot Feisty - sāk pat pavidēt cerības, ka šī relīze būs tikpat stabīla kā Dapper un ka Ubuntu kopiena ir ņēmusi vērā Edgy diezgan "ērkšķaino" ceļu uz zvaigznēm.

Feisty Fawn tuvošanos nevar nepamanīt arī #ubuntu-lv kanālā, kur daži cilvēki - tādi kā g1gaman - jau pacentušies Herd5 "uztupināt" uz salīdzinoši ekstrēmas sistēmas - 450 Mhz, 160 MB operatīvā un 4 GB cietais disks. Firefox gan startējas 7 sekundes, bet viss ir stabīls, tikai drusku palēns. Piemetot lielāku operatīvo, sistēma pat sāka "elpot" vairāk.

Viņš arī meta izaicinājumu citiem, sak, lai uzliek Ubuntu Feisty jaunāko uz vēl švakākas kastes (lēnāks procis, atmiņa). Kubuntu Feisty arī laikam ietu cauri, ja esat KDE lietotājs.

ELs_LV savukārt drusku papukojās, ka dažas lietas sabeigušās (foto automātiski nekačājas no aparāta) un galvenais Thunderbird pilnīgi atstiepis pekas pret mēnesi. Taču pēc updeitu veikšanas (man vismaz mājās rādija 173 atjauninājumus) viss atkal ierulēja ar nevaldāmu jaudu.

Intervija ar Ubuntu dibinātāju Marku Šatlvortu

Now, what may happen in 2007 is that we suddenly feel desktops being very hot ground for innovation, and new ideas, desktop style ideas, coming through in Linux suddenly made the proprietary software guys feel like they have to catch up. Which is different of course [from] saying that 2007 will be a year when all suddenly really want to switch to Linux, but it could well be the year when suddenly Linux starts to pull ahead in terms of innovation with the pace of developments in change.

Šī frāze un vēl daudzas citas, kurām es piekrītu, ir pieejamas intervijā ar Marku Šatlvortu, kas ir paslīdējusi man garām, jo publicēta aizgājušā gada 29. decembrī. Šim vīram galva ir uz pleciem, piekrītat viņam vai nē.

Nouveau kodera "airled" LCA runa un citi bazari

Kārtējā LCA konference, vairāk zināma kā Linux.conf.au, šogad notika no 15. - 20. janvārim, un tajā kā vienmēr bija ļoti daudz interesantu prezentāciju. Prātā palikušas trīs - Jono Bacon ar Jokosher prezentāciju (ja jums ir Feisty, silti iesaku to ievērtēt, tikai lieciet SVN versiju), Nouveau "Airled" prezentācija, kā arī PulseAudio prezentācija. Šoreiz vairāk par vidējo.

Tā kā es pirms tam rakstīju par Nvidia video karšu atvērtā koda draiveri Nouveau, un manis rakstītais izraisīja zināmu interesi, tad turpinu tēmu ar viena no galvenajām sejām Nouveau projektā airled prezentāciju augšminētajā konferencē. Prezentācija ir pieejama atvērtajā Theora formātā iekš Ogg čaulas (tāpēc paplašinājums .ogg). Var spēlēt VLC, RealPlayer 10 uz augšu, kā arī visi Ubuntu vides spēlētaji.

Labojums: šī pati intervija arī pieejama PDF formātā, protams, bez sulīgajiem airled komentāriem.

Manuprāt, jautra un saturīga uzstāšanās, uzzināju daudz jauna par video karšu "backengineering", kā arī Nvidia video karšu arhitektūru. Sakarīgi puiši, lai viņiem veicas.

Starp citu, neesmu pieminējis nopietnus viļņus kopienā sacēlušos divus Ubuntu tehniskās komisijas lēmumus - pirmais, Nvidia un ATI draiveri binārajā formā vēl netiks piedāvāti pie instalācijas kā noklusētais variants (tos tiks piedāvāts uzinstalēt, ja vēlēsieties ieslēgt vizuālos darbavirsmas efektus kontrolcentrā - manuprāt, ļoti elegants risinājums) Feisty izlaidumā, tas ir pārcelts uz nākošo relīzi, un otrais - PowerPC atbalsts pēc Feisty vairs nebūs oficiāls. Pirmajam pamatojumos ir ļoti nopietni argumenti, par kuriem man ir bijis satraukums, tāpēc priecājos, ka saprāts tomēr ņēmis virsroku - ne Beryl, ne XGL ir pilnībā gatavi, lai tos uzstādītu kā noklusēto variantu, binārajiem draiveriem vēl nav 100% infrastuktūra, lai tos būtu vienkārši uzstādīt (piemēram, ATI joprojām sagādā problēmas ar savu fglrx), turklāt Ubuntu visos iespējamos veidos sola atbalstīt Nouveau projektu - kas ir ļoti lieliski. Otrais lēmums varētu šķist netaisns, bet zināmā mērā ir loģisks - PowerPC platforma saka lēnām ardievas sakarā ar Apple agresīvo Intel ieviešanas politiku, kā aŗī cik noprotams, PowerPC platformas gadījumā kopiena pirms tam izdarīja vienalga vairāk nekā oficiālais atbalsts.

Ubuntu distributīvu kopai - 8 milijoni lietotāju

Vismaz tādu ciparu min Ubuntu dibinātājs Šatlvorts šajā intervijā. Visticamāk, šis cipars no security ftp servera (kuram nav spoguļu un kurš ir vienīgais pasaulē, tādējādi pieslēgumu skaits ir ticams) unikālajiem pieslēgumiem pēdējā gada laikā. Savukārt šis blogs min arī šādus ciparus salīdzināšanai - Linux Counter min 29 milions lietotājus kā aptuveno atplēsi cik pasaulē varētu būt lietotāju; OS X tirgus daļa tiek minēta kā 20 milioni.

Vai Ubuntu varētu būt 25-28% no visiem Linux lietotājiem? Jā, tas ir diezgan reāli. Vai Linux lietotāju skaits varētu būt 29 milijoni? Jāskatās, cipari ir diezgan spekulatīva padarīšana, ja ir runa par statistiku, bet tiek pieņemts, ka pasaulē ir 500 milijoni datoru. Tātad, vai Linux lietotāji būtu 5,8% (ja ņemam rupju aprēķinu par 1 dators = 1 cilvēks)? Tāda iespēja pastāv, jo, manuprāt, Macintosh lietotāju ir mazāk, un tie ir apmēram 20 milijoni. Katrā ziņā Linux sen jau vairs nav 1%. Interesanti gan ir tas, ka tīmekļa statistika rāda raibu ainu. Mans pieņēmums ir tāds, ka mājas lietotāju un "poweruseru" Linux vidē nav sevišķi daudz, jo tie ir ļoti prasīgi pret vidi, tad Linux parasti izmanto plaša mēroga termināļu, skolu/universitāšu darbastacijām, savukārt tur prioritārās lapas ir drusku citas. Turklāt ļoti daudz kur, cik zinu un arī nojaušu, tomēr tiek likti aģentu plugini un lai tipa "būtu droši ka nekas nenoplīst" (lasi: mazāk bļāvieni atbalsta dienesta telefonos), tiek likts IE6 uz Windows XP.

Katrā ziņā Linux lietotāju skaits aug, un it īpaši pēdējā laikā ir audzis darbastaciju skaits. Daži argumentēs - kā, jo Latvijā diezvai jūt. Kā rāda pēdējo gadu prakse, Latvijā notiek daudz migrāciju uz Linux pilnībā, uz miksētiem tīkliem (Mac/Linux un Windows/Linux), taču par tām neviens skaļi nerunā. Cilvēki izvēlās vienkārši Ubuntu Linux (vai citu distribūciju) un nesaskata neko ārkārtēju, ka viņi izvēlas produktu, kas viņiem ir pa kabatai, kas strādā, ir stabīls un tā iespējas viņus apmierina.

Viņš ir šeit, jaunais varonis. Tagad "upgreidots" ar raķetēm.

Šodien IRCNet kanālā #linux.lv Rich noziņoja, ka pēc ilgām cīņām ir iznācis ClamAV 0.90. Tie kuri varbūt nav lietas kursā - ClamAV ir brīvās programmatūras risinājums cīņai ar datorvīrusiem/tārpiem/zarazu. ClamAV spēks ir Wikipedia stila kontribūcija no lietotājiem - tie ir vīrusu "paraksti", pēc kuriem antivīrusu programmas atpazīst tos. Administrātoriem, kuri veido epasta serverus, ClamAV jau ir pierasta lieta, taču parastie lietotāji Linux vidē, var gadīties, pat nebūs to pamanījuši (tā kā cīņa ar vīrusiem Linux un Mac vidēs nav tik antagoniska kā Windows). Es biju patīkami pārsteigts, kad pirms kādiem trim gadiem atklāju šo programmu, par tās funkcionalitāti un veiktspēju.

Kas tad ir nācis klāt jaunajā versijā? Autori kautrīgi min tādas lietas kā dažādu pakotāju un arhivātoru atbalstu, tai skaitā RAR trešās versijas atbalstu (jaj!), tas ka sākot ar šo relīzi, datubāzē ir 90'000 tūkstoši vīrusu "parakstu", kā arī ClamAV ir iekļauts ļoti efektīvs pretpīkšķerēšanas (paldies Google par šo terminu) rīks, kas, pēc visām ziņām, strādājot tiešām labi. Vēl aprakstā pa vidam pavid tādi sīkumi kā ātruma/atmiņas efektivitātes uzlabojumi (daži gan vēl darbināmi eksperimentālā kārtā, gaidot savu apstiprināšanu stabīlajā līmenī), kas jau ir tradicionāli atvērtā pirmkoda/brīvās programmatūras jaunajām relīzēm. Iedūrās acīs arī tas, ka ir arī atbalsts paralēlajai skanēšanai - manuprāt, tas liecina, ka notiek nopietns darbs pie "dzīvā" jeb "real time" skanētāja, jo tas ir viens no nopietnākām prasībām tam.

Kas mani ļoti iepriecināja - un kāpēc šis posts vispār ir Ubuntu planētā - ir iemesls, ka ClamAV jaunā versija būs pieejama Feisty lietotājiem jau aprīlī. Patīkami, ka Feisty veidošanai tiek izmantots viss jaunākais, jo ir skaidrs, ka daudz kas, ko reportē kā kļūdas vecajā programmatūrā, jaunajā ir jau sen izlabots. Tas dos lielāku atdevi no distributīva uz "upstream", jo cilvēki strādās un testēs ar visjaunākajām versijām (kam nebūt nav jābūt nestabīlām, piemēram, man Feisty nu jau 2 nedēļas ļoti labi darbojas, turklāt pēdejie atjauninājumi tiešām neko nav salauzuši).