Intervija ar Ubuntu dibinātāju Marku Šatlvortu

Now, what may happen in 2007 is that we suddenly feel desktops being very hot ground for innovation, and new ideas, desktop style ideas, coming through in Linux suddenly made the proprietary software guys feel like they have to catch up. Which is different of course [from] saying that 2007 will be a year when all suddenly really want to switch to Linux, but it could well be the year when suddenly Linux starts to pull ahead in terms of innovation with the pace of developments in change.

Šī frāze un vēl daudzas citas, kurām es piekrītu, ir pieejamas intervijā ar Marku Šatlvortu, kas ir paslīdējusi man garām, jo publicēta aizgājušā gada 29. decembrī. Šim vīram galva ir uz pleciem, piekrītat viņam vai nē.

Nouveau kodera "airled" LCA runa un citi bazari

Kārtējā LCA konference, vairāk zināma kā Linux.conf.au, šogad notika no 15. - 20. janvārim, un tajā kā vienmēr bija ļoti daudz interesantu prezentāciju. Prātā palikušas trīs - Jono Bacon ar Jokosher prezentāciju (ja jums ir Feisty, silti iesaku to ievērtēt, tikai lieciet SVN versiju), Nouveau "Airled" prezentācija, kā arī PulseAudio prezentācija. Šoreiz vairāk par vidējo.

Tā kā es pirms tam rakstīju par Nvidia video karšu atvērtā koda draiveri Nouveau, un manis rakstītais izraisīja zināmu interesi, tad turpinu tēmu ar viena no galvenajām sejām Nouveau projektā airled prezentāciju augšminētajā konferencē. Prezentācija ir pieejama atvērtajā Theora formātā iekš Ogg čaulas (tāpēc paplašinājums .ogg). Var spēlēt VLC, RealPlayer 10 uz augšu, kā arī visi Ubuntu vides spēlētaji.

Labojums: šī pati intervija arī pieejama PDF formātā, protams, bez sulīgajiem airled komentāriem.

Manuprāt, jautra un saturīga uzstāšanās, uzzināju daudz jauna par video karšu "backengineering", kā arī Nvidia video karšu arhitektūru. Sakarīgi puiši, lai viņiem veicas.

Starp citu, neesmu pieminējis nopietnus viļņus kopienā sacēlušos divus Ubuntu tehniskās komisijas lēmumus - pirmais, Nvidia un ATI draiveri binārajā formā vēl netiks piedāvāti pie instalācijas kā noklusētais variants (tos tiks piedāvāts uzinstalēt, ja vēlēsieties ieslēgt vizuālos darbavirsmas efektus kontrolcentrā - manuprāt, ļoti elegants risinājums) Feisty izlaidumā, tas ir pārcelts uz nākošo relīzi, un otrais - PowerPC atbalsts pēc Feisty vairs nebūs oficiāls. Pirmajam pamatojumos ir ļoti nopietni argumenti, par kuriem man ir bijis satraukums, tāpēc priecājos, ka saprāts tomēr ņēmis virsroku - ne Beryl, ne XGL ir pilnībā gatavi, lai tos uzstādītu kā noklusēto variantu, binārajiem draiveriem vēl nav 100% infrastuktūra, lai tos būtu vienkārši uzstādīt (piemēram, ATI joprojām sagādā problēmas ar savu fglrx), turklāt Ubuntu visos iespējamos veidos sola atbalstīt Nouveau projektu - kas ir ļoti lieliski. Otrais lēmums varētu šķist netaisns, bet zināmā mērā ir loģisks - PowerPC platforma saka lēnām ardievas sakarā ar Apple agresīvo Intel ieviešanas politiku, kā aŗī cik noprotams, PowerPC platformas gadījumā kopiena pirms tam izdarīja vienalga vairāk nekā oficiālais atbalsts.

Ubuntu distributīvu kopai - 8 milijoni lietotāju

Vismaz tādu ciparu min Ubuntu dibinātājs Šatlvorts šajā intervijā. Visticamāk, šis cipars no security ftp servera (kuram nav spoguļu un kurš ir vienīgais pasaulē, tādējādi pieslēgumu skaits ir ticams) unikālajiem pieslēgumiem pēdējā gada laikā. Savukārt šis blogs min arī šādus ciparus salīdzināšanai - Linux Counter min 29 milions lietotājus kā aptuveno atplēsi cik pasaulē varētu būt lietotāju; OS X tirgus daļa tiek minēta kā 20 milioni.

Vai Ubuntu varētu būt 25-28% no visiem Linux lietotājiem? Jā, tas ir diezgan reāli. Vai Linux lietotāju skaits varētu būt 29 milijoni? Jāskatās, cipari ir diezgan spekulatīva padarīšana, ja ir runa par statistiku, bet tiek pieņemts, ka pasaulē ir 500 milijoni datoru. Tātad, vai Linux lietotāji būtu 5,8% (ja ņemam rupju aprēķinu par 1 dators = 1 cilvēks)? Tāda iespēja pastāv, jo, manuprāt, Macintosh lietotāju ir mazāk, un tie ir apmēram 20 milijoni. Katrā ziņā Linux sen jau vairs nav 1%. Interesanti gan ir tas, ka tīmekļa statistika rāda raibu ainu. Mans pieņēmums ir tāds, ka mājas lietotāju un "poweruseru" Linux vidē nav sevišķi daudz, jo tie ir ļoti prasīgi pret vidi, tad Linux parasti izmanto plaša mēroga termināļu, skolu/universitāšu darbastacijām, savukārt tur prioritārās lapas ir drusku citas. Turklāt ļoti daudz kur, cik zinu un arī nojaušu, tomēr tiek likti aģentu plugini un lai tipa "būtu droši ka nekas nenoplīst" (lasi: mazāk bļāvieni atbalsta dienesta telefonos), tiek likts IE6 uz Windows XP.

Katrā ziņā Linux lietotāju skaits aug, un it īpaši pēdējā laikā ir audzis darbastaciju skaits. Daži argumentēs - kā, jo Latvijā diezvai jūt. Kā rāda pēdējo gadu prakse, Latvijā notiek daudz migrāciju uz Linux pilnībā, uz miksētiem tīkliem (Mac/Linux un Windows/Linux), taču par tām neviens skaļi nerunā. Cilvēki izvēlās vienkārši Ubuntu Linux (vai citu distribūciju) un nesaskata neko ārkārtēju, ka viņi izvēlas produktu, kas viņiem ir pa kabatai, kas strādā, ir stabīls un tā iespējas viņus apmierina.

Viņš ir šeit, jaunais varonis. Tagad "upgreidots" ar raķetēm.

Šodien IRCNet kanālā #linux.lv Rich noziņoja, ka pēc ilgām cīņām ir iznācis ClamAV 0.90. Tie kuri varbūt nav lietas kursā - ClamAV ir brīvās programmatūras risinājums cīņai ar datorvīrusiem/tārpiem/zarazu. ClamAV spēks ir Wikipedia stila kontribūcija no lietotājiem - tie ir vīrusu "paraksti", pēc kuriem antivīrusu programmas atpazīst tos. Administrātoriem, kuri veido epasta serverus, ClamAV jau ir pierasta lieta, taču parastie lietotāji Linux vidē, var gadīties, pat nebūs to pamanījuši (tā kā cīņa ar vīrusiem Linux un Mac vidēs nav tik antagoniska kā Windows). Es biju patīkami pārsteigts, kad pirms kādiem trim gadiem atklāju šo programmu, par tās funkcionalitāti un veiktspēju.

Kas tad ir nācis klāt jaunajā versijā? Autori kautrīgi min tādas lietas kā dažādu pakotāju un arhivātoru atbalstu, tai skaitā RAR trešās versijas atbalstu (jaj!), tas ka sākot ar šo relīzi, datubāzē ir 90'000 tūkstoši vīrusu "parakstu", kā arī ClamAV ir iekļauts ļoti efektīvs pretpīkšķerēšanas (paldies Google par šo terminu) rīks, kas, pēc visām ziņām, strādājot tiešām labi. Vēl aprakstā pa vidam pavid tādi sīkumi kā ātruma/atmiņas efektivitātes uzlabojumi (daži gan vēl darbināmi eksperimentālā kārtā, gaidot savu apstiprināšanu stabīlajā līmenī), kas jau ir tradicionāli atvērtā pirmkoda/brīvās programmatūras jaunajām relīzēm. Iedūrās acīs arī tas, ka ir arī atbalsts paralēlajai skanēšanai - manuprāt, tas liecina, ka notiek nopietns darbs pie "dzīvā" jeb "real time" skanētāja, jo tas ir viens no nopietnākām prasībām tam.

Kas mani ļoti iepriecināja - un kāpēc šis posts vispār ir Ubuntu planētā - ir iemesls, ka ClamAV jaunā versija būs pieejama Feisty lietotājiem jau aprīlī. Patīkami, ka Feisty veidošanai tiek izmantots viss jaunākais, jo ir skaidrs, ka daudz kas, ko reportē kā kļūdas vecajā programmatūrā, jaunajā ir jau sen izlabots. Tas dos lielāku atdevi no distributīva uz "upstream", jo cilvēki strādās un testēs ar visjaunākajām versijām (kam nebūt nav jābūt nestabīlām, piemēram, man Feisty nu jau 2 nedēļas ļoti labi darbojas, turklāt pēdejie atjauninājumi tiešām neko nav salauzuši).

Pāris karstie jautājumi par Ubuntu.lv planētu

Tā kā līdz ar Ubuntu.lv planētas atvēršanos ir parādījušies pāris jautājumi, kas tiek uzdoti atkal un atkal, provēšu atbildēt no savas kā viena no iniciatora puses:

Kāpēc planēta ir tikai par Ubuntu? Kāpēc nav lielāka planēta, par citiem distributīviem vai PCBSD, FreeBSD, Fedora, utt.?

Ubuntu.lv planēta ir Latvijas Ubuntu kopienas realizēta ideja ar domu apvienot visus lasošos un rakstošos "blogētājus" par Ubuntu vienā redzamā vietā. Tās mērķis nav strikti regulēt tās saturu - kaut arī ir svarīgi ievērot saturisko integritāti, par ko ir diskutēts zemāk -, bet veicināt kopienas savstarpējo komunikāciju par Ubuntu Linux visos iespējamos veidos. Un galvenais tomēr ir - mēs to daram sava prieka pēc, tās mērķis nav radīt Ubuntu distribūcijas hegemoniju Linux vidē Latvijā vai arī padarīt Ubuntu par PR megazvaigzni. Netveriet to visu tik ļoti nopietni :)

Starp citu, Planet Planet programmatūras uzstādīšana ir tik vienkārša, ka ir pat drusku neizprotami, kāpēc citu distribūciju/programmatūras/utt. fani jau sen nav izveidojuši šādus planet agregātorus par citu distribūciju tēmām Latvijā. Piemēram, BSD fani, manuprāt, sen jau ir savu planētu pelnījuši (cik zinu, blogotāju par BSD distribūcijām ir pietiekami), un cik ir nācies dzirdēt, tad Linux Centrs arī ir izteicis gatavību veidot līdzīgu planētu pat par visām ar atvērto pirkmodu un brīvo programmatūru saistītajām tēmām. Turklāt tas ir gatavs piedāvāt hostēšanu, ja tāda ir nepieciešama.

Kāpēc tas un tas raksts xyz tika publicēts Ubuntu.lv planētā, ja tas nav pa tēmu? Tā nav pareizi!

Ņemsim vērā, ka Ubuntu.lv planēta ir knapi nepilnu nedēļu veca, tāpēc tajā vēl daudz kas nav līdz galam atslīpēts. Daudzi arī nav izpratuši, ka vēlams tagot/postēt rakstus ar labi redzamu saikni ar Ubuntu. Un tomēr - ja pat pēc visas "iesilšanas" parādīsies drusku no tēmas nobīdījušies raksti, mēs neiebildīsim - galvenais ir lai tas ir saistīts ar Ubuntu kopienu. Piemēram, Amarok apraksts ir stabīli iekļaujams planētas sinticētajos rakstos, kā arī jautājums par to, kā kurš izmanto VPN (kas starp citu ir interesanta tēma zem Ubuntu un Linux vispār), savukārt rakstus par wifi rūtera konfigurēšanu vajadzētu tomēr atstāt ārpus planētā publicējamo rakstu lauka.

Tātad, ir iespējams, ka planētā raksti varbūt ne vienmēr pilnībā attieksies uz Ubuntu (kaut rakstītāji ir aicināti pastiprināti ievērot tēmas integritāti), kā arī rakstītais ne vienmēr saskanēs ar Ubuntu kopienas viedokli. Taču Ubuntu.lv planētas mērķis ir radīt kopienas sajūtu, kurā mīt dalībnieki ar dažādiem viedokļiem. Tādējādi brīžiem šie viedokļi var būt arī "beztēma" attiecībā uz Ubuntu.

Tā kā visi ir aicināti blogot, komentēt, izteikt savu viedokli, diskutēt, strīdēties un salabt un rast kopēju viedokli (vai atšķirties no tā). Esiet aicināti mūsu planētā.

Kāpēc AddDefaultCharset direktīvai Apache ir jāmirst

Pilnībā pievienojos šim viedoklim par Apache direktīvu AddDefaultCharset. Labi domāts risinājums lapām, kurām nav savs kodējums (tādējādi radot iespēju tās viltot), taču rezultātā noklusētajās instalācijās lapas ar saviem kodējumiem metatagos tiek grūstas ārā norādītā noklusētajā formātā, kas piem. no Windows-1257 (zināma kā ISO-13 kodējuma) uztaisa ļoti neizprotamu ķeburu rindu. Admiņi apmūlsuši čeko lapu enkodējumus, konfigurācijas, bet nespēj saprast.

Zāles šai problēmai: vienkārši sameklējiet savā Apache1.3/2.x pamatkonfigurācijā (/etc/apache/apache.conf vai /etc/apache2/apache2.conf, atkarībā no versijas) AddDefaultCharset, un pielieciet komentāra zīmi # tās rindas sākumā. Līdz ar šo soli visām lapām pašām būs jānorāda, kādā kodējumā tās ir jāskatās, tāpēc sekojiet, lai nerastos problēmas.

OpenXML kā standarta "bīdīšana" jeb kā nevajag piespiest citus ar varu mīlēt sevi

Ir pagājuši jau vairāki mēneši, kopš OpenDocument formāts ir ieguvis ISO un IEC sertifikātu ISO/IEC 26300:2006. Tas nodrošina to, ka OpenDocument ir izgājis cauri divām standartizēšanas organizācijām - OASIS un ISO - un ir ieguvis atzinību kā standartizēts formāts, kuru var droši izmantot ikdienā aplikācijās, kā arī informācijas glabāšanā.

Lielākai daļai parasto datorlietotāju ODF ir zināms kā noklusētais formāts OpenOffice.org un KWord programmās (Paplašinājumi attiecīgi odt, odc, ods Writer, Calc un Impress programām). Ir arī saprotams, ka vairāk vai mazāk šis formāts ir nopietns katalizātors, lai veicinātu atteikšanos no absolūtas Microsoft Office dominances šajā laukā. Var diskutēt, ka OpenOffice.org ir vietas, kas neatbilst kāda Exceli spēcīgi "rubijoša" cilvēka apziņai par biroja programmatūru kā tādu, bet kopsumā tā ir vērā ņemama alternatīva.

Taču protams Microsoft nekad nav gulējis dīkā, ja ir jutis, ka viņa naudas straumei var kāds traucētu plūst (Pēc finanšu datiem, neviena cita divīzija joprojām neienes naudu plusos, izņemot Microsoft Office un Windows). Daudzi nopietni cerēja, ka ISO piešķiršana OpenDocument liks Microsoft apdomāties, un tas iekļaus atbalstu šim formātam savā biroja programmatūrā. Galu galā, WordPerfect atbalsts Microsoft Office tā arī nav radījis nopietnus draudus Billa komandai. Taču iespējams, ka tieši standarta atvērtība un "bezkontrole" lika Microsoft sajust sēra smaku un rezultātā dzima OpenXML - samocīts, negatavs, standartu veidošanas principiem neatbilstošs XML formāts, kuru Microsoft pasludināja par vieno un vienīgo, ko tas ir gatavs ir atbalstīt. Pati pirmā tika nokritizēta license - varat lietot, bet neceriet uz patentu atlaidēm - zem kuras tika izlaista OpenXML specifikācija, bet vēlāk tika kritizēti arī daudzie tehniskie aspekti. Pat no drošības viedokļa ODF ir soli priekšā Microsoft piedāvātajam variantam.

Izskrējis cauri , Microsoft cerēja, ka ISO ļaus viņiem iziet formālo apstiprināšanu mēneša garumā, lai paspētu uz nopietnāku Microsoft Office Vista laišanu pasaulē. Ātrais process ir mēnesis, taču to var apturēt kaut viena dalībvalsts, kura iebilst pret paātrināto variantu. Tā kā OpenXML specifikācija ir 6000 lapas (salīdzinājumam, ODF specifikācija bija aptuveni 700 lapas, un tad jau atskanēja bļāvieni, ka tas ir par daudz), tad mēneša laikā to nav iespējams NOPIETNI izvērtēt. Tāpēc izskatās, ka vismaz trīs valstis ir iebildušas pret šo ātro procesu. Tas nozīmē, ka zibeņkarš neizdosies, un Microsoft būs jāseko garajai un nogurdinošajai standarta apstiprināšanai, kuras laikā tajā iespējams tiks veikta ne viena vien izmaiņa. Katrā ziņā tas ir noteikti vismaz pusgads, kura laikā ODF varēs nostiprināt savas pozīcijas. Sasumējot kopā ar pieaugušo industrijas atbalstu, jāsaka, ka .doc un .xls dominances laiki nedaudz, bet neapturami tuvojas beigām.

Gstreamer, maksas kodeki un kopienas "sāpe"

Linux.com ir publicējis kārtējo interesanto rakstu, šoreiz par Gstreamer galvenā virzītājspēka-uzņēmuma "Fluendo" jauko piedāvājumu - komerciālajiem spraudņiem Windows Media, Doubly AC3, kā arī MP3, kas nodrošina 100% funkcionalitāti Gstreamer sistēmas ietvaros (Totem, Rhythmbox, utt.). Cenas sākot no 7 euro, pakas (piemēram, visi pieejamie Windows kodeki) kopā maksā tikai nedaudz vairāk.

Raksts ir labs ar to, ka tas daudz apskata diezgan jūtamo kopienas "liekulību" attiecībā uz maksas kodekiem - visi zin, ka visvieglāk skatīties DVD, baudīt DivX filmas un ķūrēt Quicktime filmu reklāmiņas iekš www.quicktime.com ir ar ffmpeg un/vai w32codecs palīdzību. Taču tikpat daudz arī mēs apzinamies, kad tuvākajā nākotnē tie nebūs legāli veidi, tādējādi šādus risinājumus nevar piedāvāt ne distribūcijas ar maksas atbalstu un programmatūru, ne arī mazie risinājumu izstrādātāji.

Līdz šim.

Patīkami dzirdēt no Kristiana Šālera, ka pērk kodekus centīgi - tieši kā es domāju - lielo migrāciju veicēji, e-kiosku veidotāji, publisko risinājumu izstrādātāji, kur publiska kodeka lietošana ir jālicenzē, gribi to vai nē. Tas liecina, ka viņa ideja bija pareiza. Un tas liecina, ka Fluendo būs viens no pamatinstrumentiem, kas nodrošinās Linux videi leģimitāti šajā jomā.

Un tas viss dos beigās Fluendo naudu, lai attīstītu Ogg un Dirac konteineru formātus, Vorbis, FLAC, Theora un Speex kodekus, kā arī lai stiprinātu Gstreamer sistēmu, kas arvien nopietnāk sevi piesaka Linux darbavirsmas vidē (Pitivi un Jokosher, izmantojot Gnonlin komandu kopu, ievirza Gstreamer jau pavisam svešos ūdeņos). Jāsaka, tas viss, pa spīti lielai komūnas pretestībai.

p.s. "liekulība" pēdiņās, tāpēc ka ja godīgi, mums jau nav bijis lielas izvēles. Jā, man mājās mūzika glabājas FLAC. Bet tas arī viss.

Tuvojās relīžu laiks...

# Ir iznācis Ubuntu Linux Feisty Fawn Herd3 jeb trešā beta LiveCD disku izlaidumiem. Pats uzliku Herd2 ar updeitiem pēc cīnīšanās ar neielādēšanos uz savas sistēmas (es nebiju viens savā sāpē), un varu teikt, ka Feisty turpina labās tradīcijas, kas tika aizsāktas ar Dapper un Edgy izlaidumiem - stabīls, tīrs, twīkots desktops ar jūtamiem ātruma uzlabojumiem. Zinot, kādas izmaiņas ir Feisty Fawn "bakendā", pārņem patīkamas izjūtas, "ticot un gaidot" uz jauno Ubuntu izlaidumu.

# Ir iznācis arī jaunais Linux kernelis ar versijas numuru 2.6.20 (tas pats starp citu arī liek skriet Feisty Fawn) ar milijards jaunām un interesantām fīčām. Laika logi starp relīzēm kļūst arvien lielāki (šitas kernelis bija 2 mēnešus ražošanā, tā laikā tika veikta Mortona -mm atzara stabīlo lietu ievietošana galvenajā kernelī), taču fīču saraksts iekš ChangeLog vairs neietilpst pat 20 kilobaitos. Ir skaidrs, ka 2.6.x sērija ir nostabilizējusies un visi kaut cik ir samierinājušies ar aktīvo izstrādes variantu (iepriekšējie stabīlie kerneļa zari netika tik aktīvi izstrādāti, tāpēc relīžu izmaiņas bija daudz mazākas). Tas arī ir paātrinājis visādu jauno "fīču" nonākšanu Linusa kernelī no distributīvu variantiem (pat arī no OLPC un Nokia iekārtām domātajiem variantiem), kam, manuprāt, ir ļoti pozitīva iezīme, jo veicina lielāku savstarpējo sadarbību, nevis sēdēšanu ar saviem atzariem katram savā kaktā.