Padoms: ja darbvirsmas uzstādījumi neielādējas kā nākas (GNOME)

Kādas pāris nedēļās atpakaļ biju uzbūvējis GnuCash 2.2.1 versiju priekš sava Ubuntu Feisty, lai varētu nolasīt failu no Windows versijas. Instalācijas rezultātā pārrakstījās gconf bibliotēka, kas atbildēja par gconf parametru nolasīšanu no xml un parsēšanu. Viss bija labi līdz neatjaunināju apt-get un konstatēju, ka backports universe repozitorijā atrodās drusku oficiālāka versija. Atjauninot pakotni, gconf bibliotēka tika izdzēsta, līdz ar to pie nākošās ielādes un ielogošanās darbvirsma izskatijās briesmīgi.

Šīs problēmas risināšanai es izmantoju šādu komandu konsolē (CTRL+ALT+F1):
sudo apt-get --reinstall install gconf2 libgconf2-4 gcon2-common
Pēc šādas operācijas pārstartējam datoru ar komandu:
reboot

Pēc tam visam vajadzētu būt kārtībā.

Xvncviewer must die

Beidzot, beidzot ir pienācis arī GNOME videi laiks, kad tiek piedāvāts sakarīgs VNC klients, kas tiek aktīvi izstrādāts kā Vino papildinoša programma (Vino ir GNOME sesijas VNC serveris, kas nodrošina salīdzinoši ērtu VNC ieslēgšanu/izslēgšanu, kā arī konfigurēšanu). Sauc to Vinagre, un tas jau ir sasniedzis 0.3 versiju. Cerams, ka izstrādātājs neapstāsies, un aizies līdz galam. Gaidām mērogošanas un šifrēšanas iespējas.

Pēdējā laikā esmu lietojis kombināciju x11vnc/ssh tunelis/xvnc4viewer, bet kaut kāda sakarīgāka klienta parādīšanās būtu ļoti apsveicama. Vēl varētu tik iekļaut, ka Vino izmanto ceturto VNC serveri un Vinagre iedotu automātisko ssh tuneļa izmantošanas iespēju.

Savukārt jau esošā Avahi aka Bonjour integrācija rullē. Vispār cerīgi.

Conexant HSF modema draiveris no Dell

Jāsaka, daudz Dell ir kritizēts pagātnē (arī no manas puses), bet viņu attieksme pret Ubuntu kā atbalstāmo platformu izskatās nopietna. Dell ir izlicis lejupielādei draiveri Conexant HSF modemam (praktiski lielākā daļa modemu, kas ir laptopos šajās dienās). Pozitīvais visā tajā ir tas, ka pirms tam tas bija pieejams par 20$. Protams, viņu atbalstitajai Ubuntu/Kubuntu/Xubuntu versijai 7.04.

Uzzināts no šejienes. Raksts Direct2Dell blogā šeit. Drivaks pa taisno no šejienes.

Ja kādam ir Dell ar modemu, var pārbaudīt un noziņot komentāros, kā viss strādā.

Ubuntu uz Dell. Oficiāli. Tagad arī Eiropā.

Anglija, Vācija un Francija ir valstis, kurās Dell ir sācis tirgot Ubuntu kā preinstalēto operētājsistēmu saviem laptopiem. Ir arī plāni par Ķīnu, kur sadarbība plānota arī ar Novell Suse Linux Enterprise Desktop tirgošanā. Kopā ar Red Hat ir domāts vēl plašāk veicināt servera gala risinājumu piedāvāšanu.

Acīmredzot izmēģinājums ar šāda tirgus izveidi ir devis rezultātus - Dell sakās esot apmierināts ar pārdošanas rezultātiem ASV - un turpinās tirgus nišas iekarošana.

Vai beidzot sākas vilnis, ko ir gaidijuši visi Linux darbavirsmas vides piekritēji? Redzēsim, bet piesardzīgam optimismam tomēr varam ļauties.

Darba gan vēl ir daudz. Apstāties nevajag. Bet pasmaidīt, manuprāt, drīkst.

Jaunumi iz kodola puses

Tikko no Linusa virpmašīnas ir nocelts Linux kodols ar iededzināto versiju 2.6.22. Jāsaka, ar laiku pierodi pie pārsteigumiem un liekas, nekas jauns zem Linux saules nav sasniedzams. Bet nu...
Wifi staks pārstrādāts (darbs esot ritējis pusgadu vai pat vairāk), rezultātā wifi extentions tiks likvidētas (NetworkManager laikam būs šis tas jāpārstrādā), toties pateicoties tam, Linux Wifi draiveru skaits, kas tiks iekļauti kodolā, dubultosies, un ja vēl vecos kārtīgi pārkodēs, kvalitāti garantējot jūtami labāku. Pārvirpots arī FireWire atbalsts, kā arī audzis jūtami draiveru skaits. Jūtams ir tas, ka Linux komanda ir atguvusi pārliecību par savām darbībām un samērā revolucionāras izmaiņas tiek ieviestas neraustoties - laikam taču sistēma lietotājs => distra => kodola izstrādātāji strādā un liekas problēmas, ieviešot "bloatin edge" lietas kodolā, nerodas.

Cerams, ka tas viss rezultēsies ar to, ka Gutsijs būs vēl labāks dzelžu atpazinējs.

Ar labu vārdu...

Skat, lielajā GNOME Planet ar labu vārdu pieminēts Toms ar savu darbu TietoEnator Latvia, kā arī pieminēta aplikācija, ar kuru Toms nesen Latvijas Ubuntu Planētā "zīmējās". Smukas Tango ikoniņas. Pasaule nudien ir maza. Protams, kā starptautiskais diplomātijas pamatlicējs tiek piesaugts alus ;)

Beidzot Desktop Effects arī strādā

Gribējās atzīmēt to, ka beidzot ne tikai vizuālie gļuki manai video kartei ir izlaboti (tas notika Edgy), bet arī beidzot Compiz ir atbalstīts (pirms vēl nedēļas es vispār necerēju, ka tas ir iespējams, jo DE aktivizēšana deva pabaisu skatu). Slava un liels paldies visiem tiem koderiem, kas padarīja to iespējamu.
Jauki, ka daudzajiem "radeon" draivera lietotājiem Desktop Effects strādās uzreiz, bez ķimerēšanās. Tie pievienojas laimīgajiem Intel iebūvēto video karšu lietotājiem.
Kopā ar Restricted Drivers Manager tas DE aktivizēšanu padara vienkāršāku nekā uzinstalēt ATI draiverus Windows.

Kāpēc tāds prieks - nu jā, man ir ATI Technologies Inc Radeon RV100 QY [Radeon 7000/VE]. Tie kuri pārzin Radeon kā zīmolu, zin, ka 7000 sērija nebija no tām veiksmīgākajām, turklāt VE vispār bija karte-fiasko, tās OpenGL atbalsts bija zem katras kritikas. Bet tomēr koderi piedabuja to strādāt. Jauki.

Padoms: Ubuntu ielādes atjaunošana

Daudzas reizes gadās, ka pēc Ubuntu instalēšanas ir likts Windows (parasti svaiga datora instalācija manā izpildījumā), kaut kas mainīts, likts varbūt cits distributīvs un pēkšņi vairs nevaram vai nu atrast GRUB (kļūdu paziņojumi lec ārā), vai smuki lādējas Windows un izvēle vairs netiek piedāvāta.

Ap internetu lasīju entos skaidrojumus, bet sapratu, ka neviens tā laikam nekad normāli to nav forumā nevienā ierakstījis. Tātad pa soļiem:

1. Ņemam Ubuntu LiveCD vai alternatīvo CD
2. Ielādējamies no tā instalācijas/darba režīmā
3. Piemontējam partīciju, uz kuras atrodas sistēma, piem. mount /dev/sda1 /mnt. Ja neatceraties precīzi partīcijas numuru, apskatiet disku ar cfdisk, piem. cfdisk /dev/sda, lai to noskaidrotu.
4. Tālāk laižam komandu grub-install: grub-install --root-directory=/mnt /dev/sda
5. Vola! Visam vajadzētu atgriezties savās vietās. Nē, chroot nevajag mocīt.

Priecīgās vēstis

Sen aizkavējies bloga ieraksts, tāpēc iespējams ir pāris "out of date" fakti :)

Pirmā ir fakts, ka BEIDZOT pēc gandrīz gadus ilgušajām problēmām ar tulkojumu menedžmentu Launchpad Rosetta sistēmā beidzot viss ir kaut cik salāpīts un rezultātā jau Ubuntu Linux 7.04 versijai ir pieklājīga latviešu valoda lietotāja saskarnē (gan tikai pagaidām GNOME versijā, KDE ir vēl jauzlādē pa jaunu tulkojumi). Tie, kuri ir lietojuši Dapper un Edgy, noteikti atcerās stulbo situāciju, ka Computer bija iztulkots kā Bāra lete, utt. Mūsu centieni tos izlabot atdūrās pret faktu, ka Launchpad sistēmai bija nopietnas kļūdas, kuru izlabošanu tik vien varējām ietekmēt kā pievienojoties lielajam lokalizētāju korim, kas lamāja Cannonical koderus. Bet paldies Dievam, viss ir beidzies laimīgi un cerams ka nākotnē tādi čē pē puišiem nesanāks (tpu tpu tpu).

Šajā sakarā ir neliels uzsaukums visiem Ubuntu Feisty lietotājiem. Ja lietojat ikdienā latviešu valodas saskarni, lūdzu ziņojiet par visām atrastajām kļūdām Linux.edu.lv forumā, latviskošanas sadaļā. Jānorāda virkne, kāda tā tiek iedota un kādai tai jūsuprāt jābūt (der arī plašāki komentāri, vai arī vienkārši "nezinu, jūtās kaut kā nepareizi"), turklāt, ja varat, pievienojiet ekrānattēlu (ja ir nepieciešams plašāk paskaidrot dotā paziņojuma parādīšanās apstākļus).

Jāpiezīmē, ka, pateicoties Raivja un Linux.edu.lv aktivitātēm, aizaizpagājušo sesdienu notika pasākums, kur to visu varēja veikt "dzīvajā", jautrā bariņā. Rezultāti ir apmierinoši un šādi pasākumi, kā izskatās, notiks arī nākotnē. Cerams, ka izdosies piesaistīt kādu ieinteresētu valodnieku, tādējādi rodot iespēju atslīpēt tulkojumus maksimāli labi.

Otra lieta nav tik cieši saistīta ar Ubuntu, cik ar Linux un brīvo programmatūru kopsumā. Viens no lielākajiem "lāstiem" komercprogrammatūras ziņā uz Linux ir bijis Macromedia (tagad jau Adobe) Flash spēlētājs. Windows lietotāji ir pieraduši pie šī "murga", bet uz Linux tas rada daudz problēmas. Tiesa, tikko Adobe izlaida jauno Flash spēlētāja versiju priekš Linux, tādējādi atļaujot gan normāli skatīties video, gan beidzot pieļaujot normālu skaņas atbalstu (ar ALSA). Taču tas joprojām ir tikai x86 versijai (AMD 64 lietotāji var nemaz neiespringt), nerunājot vispār par citu arhitektūru lietotājiem. Arī Mozilla saimei domātais spraudnis neizceļās ar sevišķu stabilitāti (kā rezultātā esmu spiests lietot Firefox FlashBlock paplašinājumu - nevis tāpēc ka man reklāmas apnikušas, bet gan tāpēc, ka apnika pārstartēt pārlūkprogrammu trīs reizes dienā).

Kur tad ir tā priecīgā ziņa? SWF ir diezgan atvērts formāts, un kaut arī Macromedia/Adobe ir centusies uztaisīt visādus "navarotus", lai padarītu viņu Flash spēlētāju un arī sekojoši izstrādes rīkus par galveno spēlētāju tirgū, pagātnē ir bijuši centieni radīt brīvās programmatūras ekvivalentu vismaz spēlētājam. Un man tas bija neliels pārsteigums, ka swfdec bibliotēkas radītāji ir sasnieguši pakāpi, kad tā var tikt izmantota ne tikai animāciju spēlēšanai, bet arī pat video lūrēšanai YouTube. Jāpiezīmē ir tas, ka, pateicoties programmas dabiskajai atvērtībai, swfdec atbalsta ne tikai Gstreamer multimēdijas aizmugures jomā (domājams citas aizmugures varēs izveidot citu sistēmu lietotāji), bet arī atbalsta Cairo, rezultātā ja jums ir videokarte ar labu Compozite atbalstu, Flash animācijas nepārpotami būs skaidrākas, plūstošākas, utt.

Ilgi šito postu marinējot, vēl aktīvi ietestēju Feisty uz klēpjdatoriem, kurus man nācās instalēt, un rezultātā uztaisiju ekrānattēlu:


It kā jau parasts Feisty ekrānattēls, bet tomēr, kas mani iepriecināja:
* Intel labs laptops, lēts, ļoti labi darbina Desktop Effects "izejot no kastes" :) (apt-get install 915resolution haks vēl joprojām ir vajadzīgs, bet tomēr)
* Skaļuma regulēšanas pogas uz laptopa strādā "izejot no kastes", un plus vēl ir klāt nācis smuks skaļuma indikators ar smuki ieplūstošu un izplūstošu efektu (a la OS X)
* Kauč Wifi nepalaidu pilnībā, ar pāris apt-get komandām konkrēto Wifi var piedabūt strādāt (nav jārokās un jāhako teksta faili), turklāt korpusa Wifi poga strādā - man ir pāris laptopi, kuriem tā ir problēma
* Mūzikas koplietošana no citiem Rhythmbox utt. softiem, arī iTunes, strādā arī neatejot no kases

Gļuki ir, bet katrā ziņā ar katru relīzi ar lielāku pārliecību varu cilvēkiem instalēt uUbuntu un teikt, ka lai aizmirst Windows.

Ja ir problēmas ielādēties ar Ubuntu Feisty LiveCD/alternatīvo CD

Ja ir problēmas ielādēties datorā ar Ubuntu Feisty LiveCD/alternatīvo CD, un simptomos var pieskaitīt vienkāršu iekārtu neatrašanu pie alternatīvā CD, kad instalācijai ir jāatrod no kurienes instalēties, vai arī LiveCD "nosprāgšanu" pie sākuma logo ar kustīgo progresa joslu, tad zāles varētu būt šādas:

1. Ieliekam LiveCD/alternatīvo CD
2. Startējamies no tā
3. Kad sākumā piedāvā izvēlēties un sāk skaitīt sekundes tā kā tāds unabomberis, tad izvēlamies pirmo izvēlni (bet nespiežam vēl enter), nospiežam F6, lai iegūtu kerneļa parametru rindu
4. tālāk, iegūtajā rindā apakšā zem izvēlnes, starp pārējo rindu un "usplash quiet --" komandām ievietojam komandu "hw-detect/start_pcmcia=false", un spiežam ENTER

Sīkāks paskaidrojums: Feisty kernelis ir ļoti jauns (tikko no Linusa slīpmašīnas nākušais 2.6.20) un tur ir problēmas ar PCMCIA apakšsistēmu, kas interesanti izpaužas tieši sistēmās, kurām PCMCIA apakšsistēmu parasti nav (stacionārajos datoros, piemēram). Tāpēc tas ir tikai "workaround", vislabāk būtu ziņot par šādas problēmas eksistenci www.launchpad.net kļūdu ziņošanas sistēmā, vienkārši aizpildot ziņojumu. It īpaši to rekomendēju, ja šī problēma parādās, testējot jaunākos Feisty izlaidumus (Herd5, utt.) uz laptopa un šis risinājums atļauj jums ielādēties.

Diena ar Ubuntu Feisty

Ubuntu Feisty sāk nopietni pietuvoties finiša taisnei - kā nekā mēnesis vien palicis - un daudzo programmētāju, testētāju un malā stāvētāju-fanotāju darbs sāk nest redzamus augļus. Patīkami esmu pārsteigts par Herd5 stabilitāti un salīdzinoši mazo kļūdu skaitu, kas pavid ikdienā lietojot Feisty - sāk pat pavidēt cerības, ka šī relīze būs tikpat stabīla kā Dapper un ka Ubuntu kopiena ir ņēmusi vērā Edgy diezgan "ērkšķaino" ceļu uz zvaigznēm.

Feisty Fawn tuvošanos nevar nepamanīt arī #ubuntu-lv kanālā, kur daži cilvēki - tādi kā g1gaman - jau pacentušies Herd5 "uztupināt" uz salīdzinoši ekstrēmas sistēmas - 450 Mhz, 160 MB operatīvā un 4 GB cietais disks. Firefox gan startējas 7 sekundes, bet viss ir stabīls, tikai drusku palēns. Piemetot lielāku operatīvo, sistēma pat sāka "elpot" vairāk.

Viņš arī meta izaicinājumu citiem, sak, lai uzliek Ubuntu Feisty jaunāko uz vēl švakākas kastes (lēnāks procis, atmiņa). Kubuntu Feisty arī laikam ietu cauri, ja esat KDE lietotājs.

ELs_LV savukārt drusku papukojās, ka dažas lietas sabeigušās (foto automātiski nekačājas no aparāta) un galvenais Thunderbird pilnīgi atstiepis pekas pret mēnesi. Taču pēc updeitu veikšanas (man vismaz mājās rādija 173 atjauninājumus) viss atkal ierulēja ar nevaldāmu jaudu.

Intervija ar Ubuntu dibinātāju Marku Šatlvortu

Now, what may happen in 2007 is that we suddenly feel desktops being very hot ground for innovation, and new ideas, desktop style ideas, coming through in Linux suddenly made the proprietary software guys feel like they have to catch up. Which is different of course [from] saying that 2007 will be a year when all suddenly really want to switch to Linux, but it could well be the year when suddenly Linux starts to pull ahead in terms of innovation with the pace of developments in change.

Šī frāze un vēl daudzas citas, kurām es piekrītu, ir pieejamas intervijā ar Marku Šatlvortu, kas ir paslīdējusi man garām, jo publicēta aizgājušā gada 29. decembrī. Šim vīram galva ir uz pleciem, piekrītat viņam vai nē.

Nouveau kodera "airled" LCA runa un citi bazari

Kārtējā LCA konference, vairāk zināma kā Linux.conf.au, šogad notika no 15. - 20. janvārim, un tajā kā vienmēr bija ļoti daudz interesantu prezentāciju. Prātā palikušas trīs - Jono Bacon ar Jokosher prezentāciju (ja jums ir Feisty, silti iesaku to ievērtēt, tikai lieciet SVN versiju), Nouveau "Airled" prezentācija, kā arī PulseAudio prezentācija. Šoreiz vairāk par vidējo.

Tā kā es pirms tam rakstīju par Nvidia video karšu atvērtā koda draiveri Nouveau, un manis rakstītais izraisīja zināmu interesi, tad turpinu tēmu ar viena no galvenajām sejām Nouveau projektā airled prezentāciju augšminētajā konferencē. Prezentācija ir pieejama atvērtajā Theora formātā iekš Ogg čaulas (tāpēc paplašinājums .ogg). Var spēlēt VLC, RealPlayer 10 uz augšu, kā arī visi Ubuntu vides spēlētaji.

Labojums: šī pati intervija arī pieejama PDF formātā, protams, bez sulīgajiem airled komentāriem.

Manuprāt, jautra un saturīga uzstāšanās, uzzināju daudz jauna par video karšu "backengineering", kā arī Nvidia video karšu arhitektūru. Sakarīgi puiši, lai viņiem veicas.

Starp citu, neesmu pieminējis nopietnus viļņus kopienā sacēlušos divus Ubuntu tehniskās komisijas lēmumus - pirmais, Nvidia un ATI draiveri binārajā formā vēl netiks piedāvāti pie instalācijas kā noklusētais variants (tos tiks piedāvāts uzinstalēt, ja vēlēsieties ieslēgt vizuālos darbavirsmas efektus kontrolcentrā - manuprāt, ļoti elegants risinājums) Feisty izlaidumā, tas ir pārcelts uz nākošo relīzi, un otrais - PowerPC atbalsts pēc Feisty vairs nebūs oficiāls. Pirmajam pamatojumos ir ļoti nopietni argumenti, par kuriem man ir bijis satraukums, tāpēc priecājos, ka saprāts tomēr ņēmis virsroku - ne Beryl, ne XGL ir pilnībā gatavi, lai tos uzstādītu kā noklusēto variantu, binārajiem draiveriem vēl nav 100% infrastuktūra, lai tos būtu vienkārši uzstādīt (piemēram, ATI joprojām sagādā problēmas ar savu fglrx), turklāt Ubuntu visos iespējamos veidos sola atbalstīt Nouveau projektu - kas ir ļoti lieliski. Otrais lēmums varētu šķist netaisns, bet zināmā mērā ir loģisks - PowerPC platforma saka lēnām ardievas sakarā ar Apple agresīvo Intel ieviešanas politiku, kā aŗī cik noprotams, PowerPC platformas gadījumā kopiena pirms tam izdarīja vienalga vairāk nekā oficiālais atbalsts.

Ubuntu distributīvu kopai - 8 milijoni lietotāju

Vismaz tādu ciparu min Ubuntu dibinātājs Šatlvorts šajā intervijā. Visticamāk, šis cipars no security ftp servera (kuram nav spoguļu un kurš ir vienīgais pasaulē, tādējādi pieslēgumu skaits ir ticams) unikālajiem pieslēgumiem pēdējā gada laikā. Savukārt šis blogs min arī šādus ciparus salīdzināšanai - Linux Counter min 29 milions lietotājus kā aptuveno atplēsi cik pasaulē varētu būt lietotāju; OS X tirgus daļa tiek minēta kā 20 milioni.

Vai Ubuntu varētu būt 25-28% no visiem Linux lietotājiem? Jā, tas ir diezgan reāli. Vai Linux lietotāju skaits varētu būt 29 milijoni? Jāskatās, cipari ir diezgan spekulatīva padarīšana, ja ir runa par statistiku, bet tiek pieņemts, ka pasaulē ir 500 milijoni datoru. Tātad, vai Linux lietotāji būtu 5,8% (ja ņemam rupju aprēķinu par 1 dators = 1 cilvēks)? Tāda iespēja pastāv, jo, manuprāt, Macintosh lietotāju ir mazāk, un tie ir apmēram 20 milijoni. Katrā ziņā Linux sen jau vairs nav 1%. Interesanti gan ir tas, ka tīmekļa statistika rāda raibu ainu. Mans pieņēmums ir tāds, ka mājas lietotāju un "poweruseru" Linux vidē nav sevišķi daudz, jo tie ir ļoti prasīgi pret vidi, tad Linux parasti izmanto plaša mēroga termināļu, skolu/universitāšu darbastacijām, savukārt tur prioritārās lapas ir drusku citas. Turklāt ļoti daudz kur, cik zinu un arī nojaušu, tomēr tiek likti aģentu plugini un lai tipa "būtu droši ka nekas nenoplīst" (lasi: mazāk bļāvieni atbalsta dienesta telefonos), tiek likts IE6 uz Windows XP.

Katrā ziņā Linux lietotāju skaits aug, un it īpaši pēdējā laikā ir audzis darbastaciju skaits. Daži argumentēs - kā, jo Latvijā diezvai jūt. Kā rāda pēdējo gadu prakse, Latvijā notiek daudz migrāciju uz Linux pilnībā, uz miksētiem tīkliem (Mac/Linux un Windows/Linux), taču par tām neviens skaļi nerunā. Cilvēki izvēlās vienkārši Ubuntu Linux (vai citu distribūciju) un nesaskata neko ārkārtēju, ka viņi izvēlas produktu, kas viņiem ir pa kabatai, kas strādā, ir stabīls un tā iespējas viņus apmierina.

Viņš ir šeit, jaunais varonis. Tagad "upgreidots" ar raķetēm.

Šodien IRCNet kanālā #linux.lv Rich noziņoja, ka pēc ilgām cīņām ir iznācis ClamAV 0.90. Tie kuri varbūt nav lietas kursā - ClamAV ir brīvās programmatūras risinājums cīņai ar datorvīrusiem/tārpiem/zarazu. ClamAV spēks ir Wikipedia stila kontribūcija no lietotājiem - tie ir vīrusu "paraksti", pēc kuriem antivīrusu programmas atpazīst tos. Administrātoriem, kuri veido epasta serverus, ClamAV jau ir pierasta lieta, taču parastie lietotāji Linux vidē, var gadīties, pat nebūs to pamanījuši (tā kā cīņa ar vīrusiem Linux un Mac vidēs nav tik antagoniska kā Windows). Es biju patīkami pārsteigts, kad pirms kādiem trim gadiem atklāju šo programmu, par tās funkcionalitāti un veiktspēju.

Kas tad ir nācis klāt jaunajā versijā? Autori kautrīgi min tādas lietas kā dažādu pakotāju un arhivātoru atbalstu, tai skaitā RAR trešās versijas atbalstu (jaj!), tas ka sākot ar šo relīzi, datubāzē ir 90'000 tūkstoši vīrusu "parakstu", kā arī ClamAV ir iekļauts ļoti efektīvs pretpīkšķerēšanas (paldies Google par šo terminu) rīks, kas, pēc visām ziņām, strādājot tiešām labi. Vēl aprakstā pa vidam pavid tādi sīkumi kā ātruma/atmiņas efektivitātes uzlabojumi (daži gan vēl darbināmi eksperimentālā kārtā, gaidot savu apstiprināšanu stabīlajā līmenī), kas jau ir tradicionāli atvērtā pirmkoda/brīvās programmatūras jaunajām relīzēm. Iedūrās acīs arī tas, ka ir arī atbalsts paralēlajai skanēšanai - manuprāt, tas liecina, ka notiek nopietns darbs pie "dzīvā" jeb "real time" skanētāja, jo tas ir viens no nopietnākām prasībām tam.

Kas mani ļoti iepriecināja - un kāpēc šis posts vispār ir Ubuntu planētā - ir iemesls, ka ClamAV jaunā versija būs pieejama Feisty lietotājiem jau aprīlī. Patīkami, ka Feisty veidošanai tiek izmantots viss jaunākais, jo ir skaidrs, ka daudz kas, ko reportē kā kļūdas vecajā programmatūrā, jaunajā ir jau sen izlabots. Tas dos lielāku atdevi no distributīva uz "upstream", jo cilvēki strādās un testēs ar visjaunākajām versijām (kam nebūt nav jābūt nestabīlām, piemēram, man Feisty nu jau 2 nedēļas ļoti labi darbojas, turklāt pēdejie atjauninājumi tiešām neko nav salauzuši).

Pāris karstie jautājumi par Ubuntu.lv planētu

Tā kā līdz ar Ubuntu.lv planētas atvēršanos ir parādījušies pāris jautājumi, kas tiek uzdoti atkal un atkal, provēšu atbildēt no savas kā viena no iniciatora puses:

Kāpēc planēta ir tikai par Ubuntu? Kāpēc nav lielāka planēta, par citiem distributīviem vai PCBSD, FreeBSD, Fedora, utt.?

Ubuntu.lv planēta ir Latvijas Ubuntu kopienas realizēta ideja ar domu apvienot visus lasošos un rakstošos "blogētājus" par Ubuntu vienā redzamā vietā. Tās mērķis nav strikti regulēt tās saturu - kaut arī ir svarīgi ievērot saturisko integritāti, par ko ir diskutēts zemāk -, bet veicināt kopienas savstarpējo komunikāciju par Ubuntu Linux visos iespējamos veidos. Un galvenais tomēr ir - mēs to daram sava prieka pēc, tās mērķis nav radīt Ubuntu distribūcijas hegemoniju Linux vidē Latvijā vai arī padarīt Ubuntu par PR megazvaigzni. Netveriet to visu tik ļoti nopietni :)

Starp citu, Planet Planet programmatūras uzstādīšana ir tik vienkārša, ka ir pat drusku neizprotami, kāpēc citu distribūciju/programmatūras/utt. fani jau sen nav izveidojuši šādus planet agregātorus par citu distribūciju tēmām Latvijā. Piemēram, BSD fani, manuprāt, sen jau ir savu planētu pelnījuši (cik zinu, blogotāju par BSD distribūcijām ir pietiekami), un cik ir nācies dzirdēt, tad Linux Centrs arī ir izteicis gatavību veidot līdzīgu planētu pat par visām ar atvērto pirkmodu un brīvo programmatūru saistītajām tēmām. Turklāt tas ir gatavs piedāvāt hostēšanu, ja tāda ir nepieciešama.

Kāpēc tas un tas raksts xyz tika publicēts Ubuntu.lv planētā, ja tas nav pa tēmu? Tā nav pareizi!

Ņemsim vērā, ka Ubuntu.lv planēta ir knapi nepilnu nedēļu veca, tāpēc tajā vēl daudz kas nav līdz galam atslīpēts. Daudzi arī nav izpratuši, ka vēlams tagot/postēt rakstus ar labi redzamu saikni ar Ubuntu. Un tomēr - ja pat pēc visas "iesilšanas" parādīsies drusku no tēmas nobīdījušies raksti, mēs neiebildīsim - galvenais ir lai tas ir saistīts ar Ubuntu kopienu. Piemēram, Amarok apraksts ir stabīli iekļaujams planētas sinticētajos rakstos, kā arī jautājums par to, kā kurš izmanto VPN (kas starp citu ir interesanta tēma zem Ubuntu un Linux vispār), savukārt rakstus par wifi rūtera konfigurēšanu vajadzētu tomēr atstāt ārpus planētā publicējamo rakstu lauka.

Tātad, ir iespējams, ka planētā raksti varbūt ne vienmēr pilnībā attieksies uz Ubuntu (kaut rakstītāji ir aicināti pastiprināti ievērot tēmas integritāti), kā arī rakstītais ne vienmēr saskanēs ar Ubuntu kopienas viedokli. Taču Ubuntu.lv planētas mērķis ir radīt kopienas sajūtu, kurā mīt dalībnieki ar dažādiem viedokļiem. Tādējādi brīžiem šie viedokļi var būt arī "beztēma" attiecībā uz Ubuntu.

Tā kā visi ir aicināti blogot, komentēt, izteikt savu viedokli, diskutēt, strīdēties un salabt un rast kopēju viedokli (vai atšķirties no tā). Esiet aicināti mūsu planētā.

Kāpēc AddDefaultCharset direktīvai Apache ir jāmirst

Pilnībā pievienojos šim viedoklim par Apache direktīvu AddDefaultCharset. Labi domāts risinājums lapām, kurām nav savs kodējums (tādējādi radot iespēju tās viltot), taču rezultātā noklusētajās instalācijās lapas ar saviem kodējumiem metatagos tiek grūstas ārā norādītā noklusētajā formātā, kas piem. no Windows-1257 (zināma kā ISO-13 kodējuma) uztaisa ļoti neizprotamu ķeburu rindu. Admiņi apmūlsuši čeko lapu enkodējumus, konfigurācijas, bet nespēj saprast.

Zāles šai problēmai: vienkārši sameklējiet savā Apache1.3/2.x pamatkonfigurācijā (/etc/apache/apache.conf vai /etc/apache2/apache2.conf, atkarībā no versijas) AddDefaultCharset, un pielieciet komentāra zīmi # tās rindas sākumā. Līdz ar šo soli visām lapām pašām būs jānorāda, kādā kodējumā tās ir jāskatās, tāpēc sekojiet, lai nerastos problēmas.

OpenXML kā standarta "bīdīšana" jeb kā nevajag piespiest citus ar varu mīlēt sevi

Ir pagājuši jau vairāki mēneši, kopš OpenDocument formāts ir ieguvis ISO un IEC sertifikātu ISO/IEC 26300:2006. Tas nodrošina to, ka OpenDocument ir izgājis cauri divām standartizēšanas organizācijām - OASIS un ISO - un ir ieguvis atzinību kā standartizēts formāts, kuru var droši izmantot ikdienā aplikācijās, kā arī informācijas glabāšanā.

Lielākai daļai parasto datorlietotāju ODF ir zināms kā noklusētais formāts OpenOffice.org un KWord programmās (Paplašinājumi attiecīgi odt, odc, ods Writer, Calc un Impress programām). Ir arī saprotams, ka vairāk vai mazāk šis formāts ir nopietns katalizātors, lai veicinātu atteikšanos no absolūtas Microsoft Office dominances šajā laukā. Var diskutēt, ka OpenOffice.org ir vietas, kas neatbilst kāda Exceli spēcīgi "rubijoša" cilvēka apziņai par biroja programmatūru kā tādu, bet kopsumā tā ir vērā ņemama alternatīva.

Taču protams Microsoft nekad nav gulējis dīkā, ja ir jutis, ka viņa naudas straumei var kāds traucētu plūst (Pēc finanšu datiem, neviena cita divīzija joprojām neienes naudu plusos, izņemot Microsoft Office un Windows). Daudzi nopietni cerēja, ka ISO piešķiršana OpenDocument liks Microsoft apdomāties, un tas iekļaus atbalstu šim formātam savā biroja programmatūrā. Galu galā, WordPerfect atbalsts Microsoft Office tā arī nav radījis nopietnus draudus Billa komandai. Taču iespējams, ka tieši standarta atvērtība un "bezkontrole" lika Microsoft sajust sēra smaku un rezultātā dzima OpenXML - samocīts, negatavs, standartu veidošanas principiem neatbilstošs XML formāts, kuru Microsoft pasludināja par vieno un vienīgo, ko tas ir gatavs ir atbalstīt. Pati pirmā tika nokritizēta license - varat lietot, bet neceriet uz patentu atlaidēm - zem kuras tika izlaista OpenXML specifikācija, bet vēlāk tika kritizēti arī daudzie tehniskie aspekti. Pat no drošības viedokļa ODF ir soli priekšā Microsoft piedāvātajam variantam.

Izskrējis cauri , Microsoft cerēja, ka ISO ļaus viņiem iziet formālo apstiprināšanu mēneša garumā, lai paspētu uz nopietnāku Microsoft Office Vista laišanu pasaulē. Ātrais process ir mēnesis, taču to var apturēt kaut viena dalībvalsts, kura iebilst pret paātrināto variantu. Tā kā OpenXML specifikācija ir 6000 lapas (salīdzinājumam, ODF specifikācija bija aptuveni 700 lapas, un tad jau atskanēja bļāvieni, ka tas ir par daudz), tad mēneša laikā to nav iespējams NOPIETNI izvērtēt. Tāpēc izskatās, ka vismaz trīs valstis ir iebildušas pret šo ātro procesu. Tas nozīmē, ka zibeņkarš neizdosies, un Microsoft būs jāseko garajai un nogurdinošajai standarta apstiprināšanai, kuras laikā tajā iespējams tiks veikta ne viena vien izmaiņa. Katrā ziņā tas ir noteikti vismaz pusgads, kura laikā ODF varēs nostiprināt savas pozīcijas. Sasumējot kopā ar pieaugušo industrijas atbalstu, jāsaka, ka .doc un .xls dominances laiki nedaudz, bet neapturami tuvojas beigām.

Gstreamer, maksas kodeki un kopienas "sāpe"

Linux.com ir publicējis kārtējo interesanto rakstu, šoreiz par Gstreamer galvenā virzītājspēka-uzņēmuma "Fluendo" jauko piedāvājumu - komerciālajiem spraudņiem Windows Media, Doubly AC3, kā arī MP3, kas nodrošina 100% funkcionalitāti Gstreamer sistēmas ietvaros (Totem, Rhythmbox, utt.). Cenas sākot no 7 euro, pakas (piemēram, visi pieejamie Windows kodeki) kopā maksā tikai nedaudz vairāk.

Raksts ir labs ar to, ka tas daudz apskata diezgan jūtamo kopienas "liekulību" attiecībā uz maksas kodekiem - visi zin, ka visvieglāk skatīties DVD, baudīt DivX filmas un ķūrēt Quicktime filmu reklāmiņas iekš www.quicktime.com ir ar ffmpeg un/vai w32codecs palīdzību. Taču tikpat daudz arī mēs apzinamies, kad tuvākajā nākotnē tie nebūs legāli veidi, tādējādi šādus risinājumus nevar piedāvāt ne distribūcijas ar maksas atbalstu un programmatūru, ne arī mazie risinājumu izstrādātāji.

Līdz šim.

Patīkami dzirdēt no Kristiana Šālera, ka pērk kodekus centīgi - tieši kā es domāju - lielo migrāciju veicēji, e-kiosku veidotāji, publisko risinājumu izstrādātāji, kur publiska kodeka lietošana ir jālicenzē, gribi to vai nē. Tas liecina, ka viņa ideja bija pareiza. Un tas liecina, ka Fluendo būs viens no pamatinstrumentiem, kas nodrošinās Linux videi leģimitāti šajā jomā.

Un tas viss dos beigās Fluendo naudu, lai attīstītu Ogg un Dirac konteineru formātus, Vorbis, FLAC, Theora un Speex kodekus, kā arī lai stiprinātu Gstreamer sistēmu, kas arvien nopietnāk sevi piesaka Linux darbavirsmas vidē (Pitivi un Jokosher, izmantojot Gnonlin komandu kopu, ievirza Gstreamer jau pavisam svešos ūdeņos). Jāsaka, tas viss, pa spīti lielai komūnas pretestībai.

p.s. "liekulība" pēdiņās, tāpēc ka ja godīgi, mums jau nav bijis lielas izvēles. Jā, man mājās mūzika glabājas FLAC. Bet tas arī viss.

Tuvojās relīžu laiks...

# Ir iznācis Ubuntu Linux Feisty Fawn Herd3 jeb trešā beta LiveCD disku izlaidumiem. Pats uzliku Herd2 ar updeitiem pēc cīnīšanās ar neielādēšanos uz savas sistēmas (es nebiju viens savā sāpē), un varu teikt, ka Feisty turpina labās tradīcijas, kas tika aizsāktas ar Dapper un Edgy izlaidumiem - stabīls, tīrs, twīkots desktops ar jūtamiem ātruma uzlabojumiem. Zinot, kādas izmaiņas ir Feisty Fawn "bakendā", pārņem patīkamas izjūtas, "ticot un gaidot" uz jauno Ubuntu izlaidumu.

# Ir iznācis arī jaunais Linux kernelis ar versijas numuru 2.6.20 (tas pats starp citu arī liek skriet Feisty Fawn) ar milijards jaunām un interesantām fīčām. Laika logi starp relīzēm kļūst arvien lielāki (šitas kernelis bija 2 mēnešus ražošanā, tā laikā tika veikta Mortona -mm atzara stabīlo lietu ievietošana galvenajā kernelī), taču fīču saraksts iekš ChangeLog vairs neietilpst pat 20 kilobaitos. Ir skaidrs, ka 2.6.x sērija ir nostabilizējusies un visi kaut cik ir samierinājušies ar aktīvo izstrādes variantu (iepriekšējie stabīlie kerneļa zari netika tik aktīvi izstrādāti, tāpēc relīžu izmaiņas bija daudz mazākas). Tas arī ir paātrinājis visādu jauno "fīču" nonākšanu Linusa kernelī no distributīvu variantiem (pat arī no OLPC un Nokia iekārtām domātajiem variantiem), kam, manuprāt, ir ļoti pozitīva iezīme, jo veicina lielāku savstarpējo sadarbību, nevis sēdēšanu ar saviem atzariem katram savā kaktā.

LinuxPrinting maina nosaukumu un jumta organizāciju

Ir notikusi patīkama konsolidācija - vecais LinuxPrinting.org ir paņemts jaunā Linux Foundation (OSDL un Free Standards Group apvienotais pasākums) paspārnē, integrēts viņu lapā un ir saņēmis jauku Web divi punkts nulle tipa dizaina "updeitu". Ja kas, LinuxPrinting datubāze tiek ļoti regulāri papildināta ar jauniem draiveriem, tā kā...ja ir kāda iekārta, kas nepakļaujas jūsu "diktatūrai" zem Linux, meklējiet draiverus un padomus, komentārus un idejas jaunajā OpenPrinting mājas lapā.

Latvijas Ubuntu Kopienas sanākšana #4

Ceturdien ļoti draudzīgā gaisotnē LU Linux Centrs notika Latvijas Ubuntu Kopienas sanākšana numur 4. Bija ieradies neliels, es pat teiktu kompakts skaits cilvēku (bez manis Orvils, Atoms, MZM, Krampo, Leo arī bija sākumā), kurus patiesi interesēja skartās tēmas, tādējādi diskusija bija strauja, bet draudzīga. Daži labi centās piešķilt saviem mīļajiem datoriem otru ...emmm...procesoru :) (protams attālināti, protams ka Gentoo) un īpaši diskusijās neiesaistijās (sveiciens, Atoms!) :D

Ja drusku nopietnāk, tad apspriesto tēmu un lēmumu saraksts ir atrodams šeit. Man patika, ka koncentrējāmies uz tām lietām, kas svarīgas, un necēlām lielas gaisa pilis. Tagad galvenais ir izdarīt ieplānoto līdz nākošajai sanākšanai, lai tad varētu priekšāstādīt rezultātus un varbūt tādējādi drusku uzkurbulēt tautu kopējiem varoņdarbiem.

Ubuntu Feisty kaujas plāni

Gribēju šo arī šeit iemest apskatei - kopš Launchpad uztur tādu iespēju kā specifikāciju uzturēšanu un rediģēšanu, ir izveidotas ļoti daudzas specifikācijas un šeit ir tās galvenās, kuru autori cer tās realizēt līdz ar Feisty izlaišanu. Tur ir gan acelerētais Xorg, gan izglītošana sakarā ar binārajiem draiveriem, kā arī daudzu citu jauku lietu. Laba lasāmviela tiem, kuriem rūp Ubuntu un Linux darbavirsmas nākotne.

Nouveau un Nvidia

Nu jau ilgāku laiku - kādus 3 mēnešus - sev publisku uzmanību ir piesaistījuši Nouveau projekta puši. Šo vīru veikums laikā, ka sakarā ar Ubuntu izstrādātāju ierosinājumu nākošajā izlaidumā Feisty pieļaut noklusējamo bināro draiveru instalēšanu ir izraisījusies ļoti nokaitēta diskusija par mūsu atkarību no divu kompāniju - Nvidia un ATI - nevēlēšanās izdot karšu specifikācijas, ir ļoti svētīgs. Lai arī daudzi sākumā ļoti skeptiski vīpsnāja un apšaubija šāda projekta jēgu - atpakaļinžinierēt sarežģītu video karti, kas pietam izmanto GPU, nav tas pats, kā tādā pašā veidā dabūt pie "dziesmas" tīkla karti - projekta mājas lapa tiek pieminēta arvien biežāk un biežāk. Vislielāko interesi manī izraisija iespēju matrica (features matrix), kurā zaļo plankumu (t.i. funkcionalitāte ir atkosta) ir cerīgi daudz. Protams, kāmēr neredzēsim reāli strādājošu atvērtā koda draiveri kurš varēs palaist Beryl, tikmēr būs grūti noticēt, ka tas ir iespējams. Bet ja izdosies, tad laikam būs jāpiekrīt senam teicienam, ka apņēmīgus cilvēkus ir grūti apturēt un ka runāšana par un pret bināriem draiveriem ir tikai gaisa karsēšana - ja neko nespējam mainīt, tad ir jāķeras pie darba.

Tie, kuri vēlas "ķerties pie darba" un palīdzēt kaut nedaudz projektam, var to darīt ar reģistra dumpu palīdzību. Ja jums ir kāds eksotisks Nvidia čipsets, vai vienkārši vēlaties pielikt savu roku lielajā darbā, kā arī zināt pietiekami daudz konsoles komandu, varat mēģināt paspēlēties ar REnouveau. Tā ir programmiņa, kas palaiž 3D acelerācijas komandas un skatās datora reģistru pierakstus, tādējādi provējot uztaustīt, ko savā starpā "čato" binārais draiveris un Nvidia video karte.

Ja esat nolēmis piedalīties, virzieties par šādiem soļiem:
1. Vispirms programmas prasības.
+ Tai ir jābūt salīdzinoši modernai Nvidia video kartei, TNT un pirmās paaudzes Geforce varētu arī nestrādāt;
+ Otrais, jums ir jābūt reāli strādājošam binārajam nvidia Xorg draiverim uzinstalētam un uzkonfigurētam;
+ Trešais, Beryl un XGL/AIXGL vajag izslēgt, lai netraucē programmas datu vākšanai;
+ Ceturtais, datoram jābūt izstrādātāja komplektam - gcc, glib, utt., jo REnuveau ir jākompilē no CVS, jo tā nemitīgi tiek papildināta;
+ Piektais, datorā ir jābūt uzstādītam cvs;
+ Sestais, ir jābūt uzinstalētiem libsdl-dev un libsdl-gfx1.2-dev "headeriem" (paktoņu nosaukumi Ubuntu sistēmai);
+ Septītais - pārliecinieties, vai jūsu kartei nav dumps jau izdarīts. Vispirms jums ir jāiegūst čipseta numurs. To var izdarīt ar lspci komandu:
lspci | grep VGA
Kur vajadzētu būt pieminētam NV čipsetam ar tālāk sekojošo divu ciparu kodu, piemēram, NV40. Vai arī, kā es biju spiests darīt, izmantojiet cat un grep iespējas attiecībā uz Xorg failiem:
cat /var/log/Xorg* | grep NV
Ja kaut kur pavid NV ar diviem cipariem kā izvēlētā karte, tad esat dabujis īsto, piem., kaut kas tāds:
(**) | |-->Device "NVIDIA Corporation NV44 [GeForce 6200 TurboCache]"

2. Pieņemsim, ka viss augstāk minētais ir izdarīts. Ķeramies pie reālās "gaļas". Vispirms lejupielādējam REnouveau ar cvs palīdzību, veicot šādu komandu konsolē:

cvs -z3 -d:pserver:anonymous@nouveau.cvs.sourceforge.net:/cvsroot/nouveau co -P renouveau

Tas izveidos direktoriju renouveau, kurā tad atrodas programmas kods. Tagad ieejam šajā direktorijā:

cd renouveau

Un veicam programmas kompilēšanu ar komandu make all. Ja visas atkarības augšminētās būs izpildītas, tad rezultātā kompilācijai jābeidzas bez kļūdu paziņojumiem un jūs iegūsiet palaižamo failu renouveau.

3. Palaižam Xorg, izmantojot bināro acelerēto draiveri "nvidia", bet bez XGL vai AIGLX.

4. Atveram savu mīļāko termināļa programmu un palaižam renouveau programmu šādi:

cd renouveau
./renouveau

Programmas darbības laikā vēlams neko nedarīt, un noņemt peles kursoru no loga, kuru atver šī programma. Pēc parastās programmas aptuveni 7 - 10 minūšu laikā programma būs savu darbu pabeigusi un rezultātus ierakstījusi lielā čupā teksta failu ar paplašinājumu txt.

5. Tālāk seko neliela Bash muskuļu izkustināšana. Izstrādātāji prasa, lai txt faili būtu sazipoti ar gzip -9. Sanāca uzveidot nelielu skriptiņu, kuru palaidu programmas direktorijā:

#!/bin/bash
for i in $( ls *.txt );
do
gzip -9 $i
done

6. Tālāk izveidojam direktoriju ar čipseta un PCI ID numuru nosaukumā, pārvietojam visus failus programmas mājas direktorijā ar paplašinājumu *.gz uz jaunizveidoto direktoriju, un sazipojam to:

mkdir n44-0161 (Manā gadījumā tā bija.PCI ID numuru jūs varat noteikt no tekstu failu nosaukuma, trešā ar svītrām atdalītā četru ciparu daļa)
mv *.gz n44-0161
tar nv44-0161.tar.gz n44-0161/

7. Pēdējais solis ir nogādāt iegūto arhīvu ar dumpiem draivera izstrādātājiem. Ir vairākas iespējas - ja negribat ķēpāties, nosūtiet man uz pecisk pie gmail punkts com, un es to nodošu izstrādātājiem. Vai arī, varat izmantojot IRC, pieslēgties Freenode tīklam (irc.freenode.net), un pieslēgties #nouveau kanālam, kurā iemest linku, kur esat uzlicis savu dumpu (piem, http://www.serveris.lv/~lietotajs/n44-0161.tar.gz) un informējiet par to marcheu vai citu izstrādātāju.

NTFS rakstīšana Linux un ne tikai

Esmu drusku atpalicis no miksēto sistēmu lietotāju dzīves. Nu jau betas statusā ir ienācies FUSE līmeņa NTFS failu sistēmas draiveris ntfs-3g, kurš atbalsta arī rakstīšanu. NTFS ir failu sistēma, ko izmanto Windows NT saime - Windows NT, Windows XP, Windows 2003, kā arī Windows Vista. Jāatgādina, ka Linux standarta NTFS draiveris visu laiku ir slimojis ar "tikai nolasīšanas" iespēju. Rakstīšana, kaut arī bija pieejama, tika izmesta no draivera, jo tā radīja visādus gļukus un bojāja datus. Tad nu duālās ielades lietotāji ilgu laiku bija atstāti lietot vienu atsevišķu partīciju kā FAT32 kopējiem datiem, vai arī instalēt Windows XP uz FAT (kas nevienmēr ir iespējams, kā arī nav sevišķi droši).

Pats neesmu provējis vēl to pielietot dzīvē, bet te ir arī labs HOWTO, kurā aprakstīts, kā uzstādīt šo draiveri lietošanai pēdējā stabīlajā Ubuntu izlaidumā Edgy Eft. Jāātzīmē, ka draiveris ir FUSE, kas ir jauki, jo neprasa pārkompilēt kerneli.